| |
[Dec. 20th, 2004|12:51 pm] |
|
pieradināt māk jebkurš mulķis, bet reti kurais pēc tam uzņemās atbildību...ir utopiski teikt, ka mums jāuzņemas atbildība par tiem, kurus pieradinām. |
|
|
| |
[Dec. 20th, 2004|04:29 pm] |
|
tajos brīžos, kad sanāk saskarsme ar vidusskolniekiem, vajag atcerēties, ka vinji ir vēljoprojām savas identitātes meklējumos un kontakta nodibināšana var būt diezgan pagrūta, jo ir ļoti jāseko līdzi katram teikumam, kuru pasaki, savādāk labākaja gadījumā, būs iespēja dzirdēt, lamuvārdu vārdnīcas smalku pārskatu. otra iespēja ir tāda, ka tevi pielīdzinās vinju vecumam( cik zināms pat šinī vecumā 3-4 gadu starpība ir ļoti jūtama), nosaucot par tiini vai tagad kā mēdz teikt pokemons, lai katu cik censtos graut tavu pašapziņu hehe. loģiski, ka par visiem nevar runāt, pati pazīstu daudzus 4 pat 5 gadus jaunākus, kuri ir sakarīgi un pat brīžiem liekas vecāki par mani. parasti. bet vēl drausmīgāks man tomēr šķiet infantilisms, kad 25 gadīgas sieviets staigā ar divām zirgastēm un nedod dievs vēl getrām un vai ko tamlīdzīgu, viena tāda mums universitātē ir, un tad vēl 40 gadīgas sievietes, kurām mīljākie ir dēla vecumā, un viņas tad uzvedās kā jaunas meitenītēs, kuras lēkā pa auditoriju, koķetē ar visiem un izmet tizlus jociņus-tāda mums arii ir. tad jau labāk ir pirmais variants, vismaz tiem pubertitāte nomocītajiem tīņiem ir iespēja izaugt, jo ja jau tu esi savos 25 iestrēdzis iepriekšējā attīstības stadijā, tad diez vai no tās kādreiz izkļusi. |
|
|