| atriebaamies siikajiem! |
Sep. 13th, 2007|09:28 am |
kā jau zināms, mums aiz loga ir bērnudārza teritorija un katru dienu tie sīkie tur spiedz un ņemās un neļauj mums normāli dzīvot! Šo divu gadu laikā, es jau tā esmu saradusi ar viņiem, ka vispār pat nedzirdu viņu bļaušanu, ja nu vienīgi attopos tad, kad darba kolēģe kārtējo reizi šausminās par to ķērkšanu! Labi, tas vēl nebūtu nekas, ja viņi pāris nedēļas atpakalj nesāktu mest mums pa logu ar smiltīm un tā intensīvi un regulāri! Izlamājāmies ne pa jokam, un pēc kādas piektās reizes laikam aizgāja!
Tad nu lūk, vakar mēs tā nedaudz iesvinējām darba kolēģa stāšanos tēva statusā, tiesa gan viņš pat nebija uz vietas, bet mēs tomēr bijām ar viņu un godam trīs vīnus uz viņa veselību izdzērām! vakaram ejot, kaut kā baigi apnika vilkties katru reizi pa garo gaiteni ārā pīpēt, tā ka risinājums bija viens! atveram logu un piepīpējam kabinetu! sacīts, darīts! un loģiski, ka visus benārīšus salidinājām bērnudarza teriorijā! tā viņiem vajag, nav ko mētāties ar smiltīm! viņi mums smiltis, mēs viņiem benčokus! tagad esam Kviti!!! |
|