| cerams vinji novērtēja |
Jul. 19th, 2004|11:54 am |
|
stāsts par vinju-iespējams laimīgām beigām, esmu dariijusi ko vareeju, jācer, ka viņš sapratiis cilvēku lēmumu. tad luuk- biju izdariijusi visu, lai pierunātu senčus panjemt suni-brauniju, tā nekad nebiju raudājusi pat ne par vienu vīriesha dzimtas pārstāvi, vinji nav tā vērti vienkārši. nu tad viss jau sarunāts-saimnieki arī informēti par mūsu lēmumu uzņemties rūpes par brūno, trako duksi, vinji tikai teica, ka dienu padomās. nākamjā dienā sunja saimniece atgriezās ar lēmumu- "mēs izlēmām vinju paturēt sev" he he he dziļi noņirdzos pie sevis. kā citam savajagās, tā uzreiz vērtība ceļās ko ? saprata, ka sliid no rokām arā tā uzreiza novērtēja, bet prieks par vinjiem, ka vinji laikus novērtēja, savādāk bieži vien negadās, kad spēj novērtēt tikai tad, kad tā vairs nav. nu tagad tikai ceru, ka vairāk rūpēsies par savu suni, nevis atnāks pie mums un teiks ar samākslotu sejas izteiksmi "kā mēs vinju meklējām", lai gan pēc acīm varēja pateikt "man pajāt, ka muusu dārgāis sunjuks visu nakti nebija mājās" lūk tā.. |
|