| sunja dziive |
Jul. 16th, 2004|04:01 pm |
|
15 min iz sunju dziives- divi ritīgi rajona dukshi piesējās mums vakar, kad kārtējo reizi baudiijām pusdabu. viens palielāks un melns, ar nopietnu un nobriedushu sejas izteiksmi, otrs tāds hiljaks ar trulām ačelēm un tizla pedinja smaidu. 3min. patuseeja ar mums, saprata,ka mums vairāk uztrauc tas, lai netiktu apgāzts mūsu stafs, nevis vinju mījošana, šamie sāka tusēt netālu no mums. siikais hiljaks, visu laiku vibrēja un trinās gar savu nopietno drauģeli un varēja redzēt, ka uzprasās uz nepatikšanām. tad mēs pamaniijām īsto nodomu-īstenībā sīkais perdelis bija ritīgi nogribējies un visādos veidos centās pielauzt otru-PEĢIKI!!!! bet nabagam tā vien neveicās-ik pa laikam dabūja krietnu devu ar sunjiem vien saprotamiem lamuvārdiem un pamatīgus belzienus pa muti-nu sunju izpratnē. ik pa laikam siikais peģiks nomierinājās, bet laikam neibrauca, ka "narvalsja ne na tavo", un vinja centieni nemitīgi atkārtojās, kamēr otrs meklēja kādu vietējo rajona suneniiti, ar kuru varētu patusēt. protams tam pienāca gals-un sīkais tā atrāvās, ka sāka kaukt pa visu pagastu, tad nu lielais reāli sašugājās un gāja pielīst mazajam pedinjam. Bet nu jau bija par vēlu-mazais saprata, ka laimi šeit neatrādīs, vinjš vienkārši pagriezās un devās meklēt citur laimes zemi. lielais melnais plušķis palika stāvot un neizpratnē noraudzijās kā mazais aiztipina zilās tālees. vinja acīs bija skumjas un nožēla par izdariito, bet mazais perdelis tā arī neatgriezās... |
|