| sunc |
May. 16th, 2005|02:11 pm |
sen nebiju redzējusi suni, kuram acīs bija rakstīts-intelektuālis, vai arii varbūt kulturālis. tas bija izpletlēkšanas laukumā. tur bija apmēram 20 cilvēku un arī kāds vīrietis ar savu suni-kaut kādu vilka jaukteni. kamēr vīrietis tur staigāja apkārt kārtoja savu ekipējumu un runājās ar pārējiem, suns visu laiku viņam sekoja pa pēdām, ja arii aizgāja kaut kur nostāk, tad ar acu kaktiņu uzmanīija savu saimnieku, līdzko kāds izdarīija nepareizu kustību, tā šamais pietuvojās saimniekam un sāka uzmanīgāk pētīt potenciālo draugu objektu pēc sunja domām. tādu uzticibu suņa aciis sen nebiju maniijusi. kad saimnieks ar pārējiem devās uz lidmašīnu, lai veiktu savu lecienu, suns tika atstāts pie mašīnas un viņam tika piekodināts gaidiit. viņš ar skumju un pacietības pilnām acīm apgūlās pie mašīnas ar domu, ka saimnieks jau atgriezīsies. pēc kādām minūtēm 15 visi izpletnjlēcēji kā lietus sāka viens pēc otra nolaisties tuvējā pļāviņā. suns jau kā zinādāms bija ieņēmis sēdus pozu un pacietiigi skatījās debesiis-varēja redzēt, ka viņš laikam bija pieradis, ka saimnieks katru reizi, kad aiziet, tad atgriežoties nolaižas no debesiim, kad saimnieks bija piezemējies, suns priekapilns skrēja viņu sveikt ar atgriešanos..
vienkārši, bet patiesi! |
|