šodien izlaida labu manu draugu un biju pārsteigts par tanti, kura sēdēja balkonā, laikam savu mazdēju vēlējās apsveikt, jau viņas melnā kleita man iecirtās acīs, kad viņa iekāpa balkonā, bet tad kad viņai pārkaroties pāri margai izkrita protēze tieši blakus apsolventiem es aizrijos ar siekalām goda vārds un viņai tomēr ir pašcieņa, jo viņa nonāca pakaļ savām protēzēm vieglā Fašistes smaidā pieliecās un aizgāja, kā uzvarētāja. vot tas ir spēks!!! Es vēl ilgi domāju vai es tā varētu un atbildi vēl neesmu atradis.. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On July 1st, 2009, 09:48 am, ilgodamies commented: Interesanti. Iejūtoties, ienāca prātā divas domas: vai nu viegla iedzēruma tāda kā vienaldzīgā bravūra vai arī, droši vien visiem kādreiz izjusta, sajūta, ka zaudēt ta nav ko un par kam nesperties ar lejā ar visu daiļrunīgo smīnu,ha! |