Es esmu vasarā.
Tā pavisam saudzis ar tām visām vītņaugu patīkamajām sekām
karsti ķermeņi, neizgulēts miegs, plikas pakaļas pazūd ezerā, šņabis līdz saule sāk svīst acu zīlenēs
un pirms doties gulēt jāiedzer paricitamols vieglākam rītam citādāk tas gurdums un galvassāpes mocīs zināmu laiku.
Tā pavisam saudzis ar tām visām vītņaugu patīkamajām sekām
karsti ķermeņi, neizgulēts miegs, plikas pakaļas pazūd ezerā, šņabis līdz saule sāk svīst acu zīlenēs
un pirms doties gulēt jāiedzer paricitamols vieglākam rītam citādāk tas gurdums un galvassāpes mocīs zināmu laiku.
Uz perona satiku metaļugas tikko no Līgo nakts un attcerējos savus jaunības gadus, kad pats tāds melnais alus pumpis vien biju. Anarhija mana māte. Aptuveni tā izskatās šie čorti, izgūlušies uz perona ar vēderiem pret sauli pumpē aliņu un neparko nedomā. Vot tā ir zināma brīvības pakāpe. Starp viņiem pamanīju senu paziņu ar kuru jau sen nesveicinamies. Viņai ap 26. gadiem, bet joprojām kā no melnās mātes miesas dzemdes nākusi.
Man viss labi, kad sardeli var cepīt uz uguņa!