Meļa · dienasgrāmata

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
tagad es raudāšu!
jau ir pusdienlaiks, bet man it tik škrobīgi,
ka ne pacelt rokas,
ne iebāzt maizes riecienu mutē!
Ir tāda sajūta, ka jāsaka basta viss.
Ir jāliek punkti uz i un jādodas tālāk.
Nav gudri aiziet no darba dižķibeles laikā,
bet viss tik stipri pieriebies.
Es zinu citi par tādu naudu būtu gatavi būt par suni,
bet tikai ne es, ne mans pašlepnums.
Esmu pietiekoši sasniedzis, lai mans priekšnieks man sūkātu,
bet ne šajā valsts iestādē, kur mani sasniegumi ir tikai papīri un kausi pie sienas.
Tad nu jāklausās priekšnieka cīkstēšanā, kurš neko nav sasniedzis un neredz perspektīas vairāk dzīvē
un jābūt par melno darbinieku kādu laiku.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry