| |
[29. Nov 2004|12:40] |
|
Muļķīgi ir klusēt, kad jārunā, un tikpat muļķīgi ir runāt, kad labāk būtu paklusēt. |
|
|
| |
[29. Nov 2004|13:30] |
|
Ir pienācis laiks pārdalīt pasauli. Pārāk ilgi vīrieši ir dzinušies pēc sievietēm, tagad pienākusi mūsu kārta grābt viņus ciet, sasiet, pārmest pār sedliem, pārdot un iemainīt. Citādai jābūt mūsu gaumei un mūsu uzvedībai. |
|
|
| |
[29. Nov 2004|15:28] |
Cilvēks ir bērns. Šodien viņš atsakās no salaveča, rīt no dieva, aizparīt no sevis.
Tu, ja vien paaugsies, sapratīsi, ka dieva nav.
Bet tu nekad nesapratīsi, kas ir. Tu nezini pat pats sevi. |
|
|
| |
[29. Nov 2004|16:57] |
Klusums minūtes divas. Sākumā minūtes, tad - stundas, tad - mūžīga klusēšana.
Jo tie, kas ir par tuvu, reiz atgrūžas ar pieckāršu spēku.
Kā divu magnētu ziemeļu gali. |
|
|