| |
[26. Sep 2005|12:37] |
Es vēlos ievēlēt Tevi, mīlestība, Pašvaldības vēlēšanās,
lai Tu salāpītu ielu un cilvēku brūces.
Es vēlos ievēlēt Tevi, mīlestība, Saeimas vēlēšanās,
lai Tu salāpi valsti ar adatu lielu, līku un asu.
Izdur caurumus savtībā! Aizlāpi neticības caurumus zeķē!
Lai latvietim nesalst kājas un sirds.
Es vēlos ievēlēt Tevi, mīlestība,
bet biļetens bija nederīgs,
jo Tu esi pretvalstiska, irracionāla būtne.
Tu esi vājprātīga!
Tev nav tiesību balotēties. |
|
|
| |
[26. Sep 2005|11:37] |
Mīlestība kā vienīgi dvēselē mītoša - un tikai.
Kā sapnis.
Te veidojas saspēle. |
|
|
| |
[13. Dec 2004|10:24] |
Pasaules sākums ir Lielais Sprādziens,
dzīvības sākums - spiediena, temperatūras un tilpuma apstākļi,
dzīves sākums - piedzimšana. |
|
|
| |
[6. Dec 2004|16:25] |
- Bet, vai tu atceries, ka jebkurai pasakai beigas vienmēr ir laimīgas?
- Vienmēr?
- Ja vien nav jau sākusies cita pasaka, ar jaunām bēdām. |
|
|
| |
[1. Dec 2004|10:35] |
Kas tad ir šis pasaules sākums? Vai tad tas vispār ir iespējams - visu sākt no gala?
Vai mēs gaidām dienu, kas būtu balta kā palags kāzu naktī?
Vai tad pasaule mainīsies, ja atkal tā būs jauna? |
|
|
| |
[29. Nov 2004|16:57] |
Klusums minūtes divas. Sākumā minūtes, tad - stundas, tad - mūžīga klusēšana.
Jo tie, kas ir par tuvu, reiz atgrūžas ar pieckāršu spēku.
Kā divu magnētu ziemeļu gali. |
|
|
| |
[29. Nov 2004|15:28] |
Cilvēks ir bērns. Šodien viņš atsakās no salaveča, rīt no dieva, aizparīt no sevis.
Tu, ja vien paaugsies, sapratīsi, ka dieva nav.
Bet tu nekad nesapratīsi, kas ir. Tu nezini pat pats sevi. |
|
|
| |
[29. Nov 2004|13:30] |
|
Ir pienācis laiks pārdalīt pasauli. Pārāk ilgi vīrieši ir dzinušies pēc sievietēm, tagad pienākusi mūsu kārta grābt viņus ciet, sasiet, pārmest pār sedliem, pārdot un iemainīt. Citādai jābūt mūsu gaumei un mūsu uzvedībai. |
|
|
| |
[29. Nov 2004|12:40] |
|
Muļķīgi ir klusēt, kad jārunā, un tikpat muļķīgi ir runāt, kad labāk būtu paklusēt. |
|
|