08:01pm 18/05/2005
  nja unj atkal pienaakusi diena, kuru es labpraat izsleegtu njo savas atminjas. cik stulba ir situaacija, kad tev pasaka to ko tu visticaamaak negribeetu dzirdeet(kko ko tu pilniigi negaidiiji, kko kas tevi patiesi saapina) bet tajaa pashaa laikaa ir labi kad tu to uzzinaaji, jo tagad tu zini ka tu atkal esi njodots( pareizaak sakot tu uzzini ka daudzo gadu draudziiba otram cilveekam(shajaa gadiijumaa manai labaakajai draudzenei) njeko njenjoziimee, ka tas viss ir tikai teaatris(deelj njezinjaama iemesla) mani jau ieprieksh ir nodevushi , bet taa saapeejis manj veel jekad nav. es deelj vinjas esmu dariijusi tik daudz - tik daudzus vakarus vinjai skaidroju maaciibaas jauno vielu, unj cik stundas es njepavaadiiju domaajot kaa lai vinju izvelku njo depresijas, cik stundas es njeseedeeju pie vinjas slimniicaa, vinja ir vieniigais cilveeks kursh par mani zina pilniigi visu, visos muusu striidos es biju taa kas piekaapaas, unj uzsaaka ''miera sarunas'', Peec visaam muusu ''smieklu naktiim'', shodien vinja man pasaka ka mani ieniist-njepaskaidrojot njeko, njevienju iemeslu. es pat njezinju kaapeec es shito uzrakstiiju, jo tur njav njekaa sakariiga. Es zinju ka mans raksturs ir sarezgjiits, jo es piemeeram piedodu visiem, kas mani ir saapinaajushi, bet manj shie cilveeki ir svariigi, jo manj ir vieglaak, ka es piedodu unj atkal esmu ar vinjiem kopaa njekaa pastaaveet par savu taisniibu unj zaudeet miiljus draugus, taapat es njevienam njevaru pateikt njee, es vienmeer visiem paliidzu, kam ir njepiecieshama mana paliidziiba, taapat es njekad njespeeju njevienju tiishaam aizvainot, jo es zinju cik ljoti tas saap, es tam visam esmu izgaajusi cauri, unj man njebija njevienjs , kas gribeetu paliidzeet, varbuut taapeec es visiem censhos paliidzeet - njezinju, bet es zinju vienu - manj patiik mans raksturs, unj domaaju, ka ir labi ka es zinju kas man patiik, kas njepaatiik, uz ko esmu speejiiga, unj ko njekad apzinaati njedariishu - unj njedomaaju, ka tas ir slikti, ka es zinju ko es gribu, bet kaapeec citi to njesaprot, kaapeec vinjiem liekas ka mani tad uzreiz var izmantot :(  
    Read 6 - Post
 
   
08:39pm 18/05/2005
  Peec ilgiem laikiem ierakstiishu sheit savu peedeejo dzejoli!



Manas acis lūkojas liesmā,
Tās sajūt siltumu.
Tik neparasta sajūta pārņem mani
Sadeg viss, kas man dārgs,
Sadeg foto, sadeg atmiņas par bērnību.
Gaisā virmo pelni,
Tāds liels un tumšs mutulis.
Manas acis vēro,
Kā liesma iznīcina pilnīgi visu.
Tik skaļi sadeg foto,
Tas spraksķot dzirksteles mētā.
Un zūd cerības par to,
Ka vēl jebkad būs tā kā agrāk.
Līdz ar atmiņām pamazām sadegu arī es!!!
 
    Read 2 - Post