|
Jūnijs 15., 2006
15:28 es atkal iekšēji raudu darba dēļ. asaras acīs un kamols kaklā bija manāms arī tuvāk sēdošajiem kolēģiem. vajag, vajag, vajag tos debitorus. ātri. ātri. ātri. rakstām vēstules. sūtām prom pēc iespējas ātrāk. Ģirt, šodien būs vēl 10 vēstules. jā, ok. būsi visu dienu? jā. trijos viņš aizskrēja prom ar visu somu. rīt arī nebūs. un mans vilciens apstājās. gan padarīto darbu, gan motivācijas. tagad man jāpārtiek no atmiņām par viņa šī rīta teikumu: tu esi ģēnijs, es tādas vēstules nevarētu uzrakstīt. ģeniāli. baigi vajadzīgi. bet pirmdien. bļā.
|
Comments:
| From: | zii |
Date: | 15. Jūnijs 2006 - 15:54 |
---|
| | | (Link) |
|
Ehhh, meitēn, mīļais, paŗis gadi un arī aplauzīsies. Cēlo mērķu spērni pret sarkastiskajiem ikdienas akmeņiem. Cilvēki skrien, un tam, kas dara, tam arī visvairāk liek. Netasinīgi. Turies. Un ja sadomāsi, ka apnicis šāds ritms, tad padod ziņu, man te dažs labs mkelē iepirkumu speciālistu un pilnu/pus slodzi... |
|
|
Sviesta Ciba |