|
|
|
Janvāris 30., 2008
08:27
vakar biju JRT. un man, protams, ir viedoklis.
ja jau tas skaitās krutākais teātris Latvijā visādās nominācijās (gan oficiālās, gan neoficiālās) un biļetes uz "Latviešu mīlestību" pat maksā 40LVL, tad kāda velna pēc viņi nevar izremontēt telpas vai vismaz tualetes? es saprotu, ka uz teātri jau iet baudīt mākslu, nevis apstākļus, bet nu tomēr kaut kādam ērtību līmenim ir jābūt.
par pašu izrādi. biju uz Latviešu stāstiem Nr.1, 2 un 3. pirmais bija ekstrēms. rādīja īsto video - dāma ar vīru ir vedēji kāzās. un vienā no izklaides objektiem vedējtēvs nokrīt un nomirst no sirdslēkmes. un tas viss nofilmēts - kā viņš nokrīt, kā gārdz, kā viņu elpina, kā aiznes... tiešām pabaisi. un tā dāma pēc tam vēl turpināja vadīt tās kāzas viena pati. bļā! viņai tikko vīrs nomira! labi, viņai varbūt šoka stāvoklis, bet tie citi kāzinieki - kas viņiem nepietika prāta aizsūtīt to sievieti mājās? nu, get real, kāzas tā vai tā ir izbojātas! nu, ok, tas, protams, tikai tāds viedoklis no malas...
otrais stāsts bija par puisi no Alsviķiem, kas ir bijis gan Irākā, gan tagad dienē Afganistānā. ui, Keišam gan visus žetonus dotu, kas man ir! :) nezinu, cik īsti labi nozīmē vārds "ģeniāli", bet tieši to man gribas lietot. Keiša izveidotais akcents, slengs... izkust varēja :) protams, šoks man par to, ka šāds (hmmm... atvainojos) pālis dienē mūsu bruņotajos spēkos ārzemēs. man tiešām bija licies, ka atsaldētie paliek tepat Latvijā un tikai gudrākie un krutākie speciālisti tiek sūtīti ārzemju misijās. tagad zinu, ka tā nav.
trešais stāsts bija diezgan nekāds, bet interesantums bija valodā. tie divi džeki runāja krieviski. un man tiešām patīk krievu valoda! lai ko arī varētu pateikt par atsevišķiem Krievijas vai atsevišķiem šīs tautas pārstāvju "veikumiem", tomēr valoda ir skaista. :) un tagad zinu, ka droši varu iet uz Krievu drāmas teātri, ja mani kāda izrāde interesē, jo gandrīz visu tekstu sapratīšu.
vot, tā lūk.
|
Comments:
Uj, par telpām ir pilnīga taisnība. Bijām pirms kādiem pāris gadiem ar ma ar uz kkādu izrādi. Mana ma vēl paguva strādāt Dailes teātrī šajā ēkā, tādēļ zālē nonākot viņas pirmais teikums bija: "Elektroinstalācijas viņi nav nomainījuši." Piebildīsim, ka elektroinstalācijas tur tādas ir kopš starpkaru perioda 20. gadiem, ar ugunsdrošību problēmas bija jau tad. Tā kkā.
Par cilvēkiem, kas brauc dienēt ārzemēs - iesaku sagaidīt žurnālista Viestura Avota rakstu/interviju ar Paula Butkēviča dēlu. Žurnālists pēc tam bija tik izsists no sliedēm, ka gāja skatīties "Meža gulbjus", lai redzētu dzīvus cilvēkus. |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}