melnbaltas bildes notur uzmanību ilgāk par krāsainiem smiekliem. grāmata,kurai ir atvērta 142. no 213. lpp liekas saitošāka nekā tā, kas stāv uz gultas malas atvērta sākumā. dūmi,kas kāpj pa sienām. mūzika,kas griežas ausīs, taču atbrīvo prātu. liekas,ka lidoju mākoņos ar savu tramvaju,kas no maigi rozā toņa pārtapis dzeltenā. gribu dejot salsu, bet manam rotaļu lācītim vairs nav kāju. smaidu, jo tomēr šis mirklis ir skaists. tu mīli, es mīlu, abi mīlam, visi mīlam, tikai ne viens otru.
es nopirku balonu. gaiši zilu. laikam pa vieglu tam, jo tas pacēlās un aizlidoja ar mani. Aļaska, vai tu jau dzirdi manus soļus uz savas zemes?