- 1/16/14 10:47 pm
-
es īsti nezinu, kurā brīdī mēs kļuvām tik jūtīgas, bet man šodien naturāli rāva piņņu, kad skolā dabūju astoņnieku, jo attiecīgos priekšmetos astoņniekus dabū lūzeri, tie muļķīši, kas sev iezaurējuši, ka, iespējams, viņiem kaut kas padodas, lai gan tā īsti ņihujā nepadodas. kamēr sēdēju lekcijā, bezjēdzīgi laizīju savas pūžņojošās brūces un sapņoju, kā mājās aizbahāšu caurumus dvēselē ar vistas kājām, mana kursa biedrene skuma par savu desmitnieku, jo desmitnieki neesot īsti.
sievietes ir neizprotama tauta. nē, nudien. šis pat pārspēj reizi, kad visas literātu čikses pusgarās adītās kleitās tresīja pie Gangnam style vietā, kur drescods ir kaprona zeķbikses.
es laikam vienkārši nedaudz uz sevi dusmojos.
vai pareizi būtu jāsaka - es laikam vienkārši dusmojos uz vitamīnu trūkumu organismā (gūgle man sastāstījusi, ka visas vainas ir vitamīnu trūkumā. nav spēka, pfff, apēd vitamīnu, nāk raudienu par sīkāko čerņu un gribas elpināt katru pusbrauktu kaiju, pff, iedzer vitamīnus)
nu tad tā arī darīšu.