| |
[Nov. 21st, 2009|11:23 pm] |
|
Viņam ir draudzene. Kad runājam, viņš skatās uz manām acīm un lūpām ar apbrīnojamu 50 uz 50 proporcionalitāti. Viņš ļauj Amandai apsēsties starp mums. Un pats pēc tam to nožēlo, jo, pretēji cerētajam, nevar mani brīvi aplūkot. Vakara vidū es pieceļos, ātri atvados un eju prom. Es negribu kolekcionēt tās attiecības, kas izjukušas manis dēļ. Man pietiek ar to skaitu, kas man jau ir. Un tomēr tas pāri sejai pārslīdošais, tik bērnišķīgi neviltotas intereses caurstrāvotais vīrieša skatiens ir tik veldzējošs. |
|
|