| dziive kaa konfekshu papiiram |
Feb. 21st, 2004|12:54 am |
jaa... juutos kaa prece... diemzheel... esmu vajadziiga tikai tad kad no manis ir ko panjemt, kad manis nebuss... neviens arii nepamaniis, ka es vairs neesmu... skumji, ja man ko vajag... es ejot pie draugiem nesanjemu to atbalstu un miilestiibu (draudziigu miilestiibu) ko ikdienaa sniedzu vinjiem... piedodiet... bet varbuut es maldos... ja taa, tad es atvainojos... taa laikam tad ir mana probleema, ka nemaaku sajust draudziigu atblastu... nu jaa... visi zin ka varees pie manis griezties ar jebkuru jautaajumu un es paliidzzshu, bet es nezinu pie kaa varu griezties es? pie kaa? kursh/-a nekad man neatteiks? kursh/-a man no aciim spees nolasiit, ka man ir slikti... nee... mans uzdevums ir tikai smaidiit un buut vienmeer jautrai... es tachu esmu labais garinjsh... kakjiitis no kakjiisha dzirnavinjaam... un to cilveeku atblastu, ko es veelos, nekad man neieguut... tas jau taa ir bijis 23 gadus... diemzheel... no manis maak panjemt... bet kapeec es dodu? un kapeec es nemaaku njemt divtik atpakalj? kur ir taa vaina? vai tieshaam es esmu miikstchaule un galiiga idiote, naivule no laukiem? vai tieshaam es nespeeju pastaaveet par sevi? vai esmu ap sevi izveidojusi kaut kaadu ideaalo pasauliiti - taadu kaa sargapvalku? vai tieshaam es esmu kaut kaads aarzemju zieds un nevis vienkaarshaa lauku neaizmirstuliite... kad vienreiz tas viss beigsies?
shodien netiishaam uzkaapu uz savas bikshu staras un samezhgjiijaas kaajas un pakritu, tieshi ielas viduu guleeju un skatiijos debesiis, es redzeeju debesis, superiigi tumshas debesis, bez nevienas zvaigzniites, bez meenesha ... mirklis bija tik iis... bet bija veelme aizlidot... kaut kur ljoti taalu, pavisam prom... no visa un visiem... arii doma... kaut mashiina brauktu un paarbrauktu man paari... un tad... lai brauc... vai ta kaadam saapeetu... nu jaa... varbuut mamuciitim... bet kam tad veel... reti kuram... paietu nedeelja un visi jau visu buutu aizmirsushi... kamdeelj es dziivoju? pashlaik izskataas, ka ne sevis deelj, bet gan citu deelj... par mani veiniigi atgaadinaatu manis atstaatie darbi un lietas... un tur jau nekaa dizha nav... tik ljoti gribas sajust pateisu miiljumu un siltumu... kapeec dziivee viss ir tieshi taa iekaartots? mees izmantojam visu liidz peedeejam un tad muusu chaulu kaa vecu ietinamo papiiru izmet... mees neesam nevienam vajadziigi... meetaajamies pa peljkjeem, drazaam un visaadiem citaadiem atkritumiem...
LAI! |
|