AERODROMS

vistumšākā diena un visīsākā nakts.
rīts upes krastā un es pēkšņi sapratu, ka man jau viss ir. viss un vēl mazliet pa virsu.
puspiecos no rīta papardes zaļākas, tumsa gaišāka un laimīgs miers.

pēc vakarnakts vīna un šampanieša kokteiļiem, šovakar sajutos īpaši inteliģenta sēžot Nacionālā teātra rīgas domes deputātu ložā. nu tā - nedaudz kultūras 6dienas vakaram. parastie mirstīgie zālē droši vien mani un māsu noturēja par Šlesera šofera dēla šofera meitām vai kaut ko tamlīdzīgu. izrādes beigās skatītājiem sameta visādus smukus zaļumus un es tiku pie ozollapu vainaga, hell yeah.
tad vienā man brīdī man piezvanīja kaut kāds cilvēks, kura balsi es dzirdēju pirmoreiz mūžā, vārdu un uzvārdu neatpazinu, bet viņš manējo, protams, zināja. 10 minūšu sarunas laikā (kurā es visu laiku atkārtoju kaut ko tamlīdzīgu kā ''kāpēc tu mani pazīsti'' un ''man nav ne jausmas ar ko es sarunājos'') mani centās uzaicināt uz kaut kādu mistisku ballīti Imantā. viņam nesanāca, jo man nekādi neizdevās atcerēties. ja godīgi, es pat necentos.
btw mani nosauca par dāmu. rimčikā, pus11 vakarā, kad ar augstpapēžu kurpēm, svārkiem un ozollapu vainagu rokā klīdu gar piena produktiem, meklējot lētāko jogurtu. izrādās tomēr sanāk arī izskatīties nāvīgi inteliģentai un ģeniāli apburošai, nevis ''ejam uz rocabilly piedzerties''. paldies, ka barojat manu pašapziņu.
tam visam pa vidu ir vēl kaut kas ko gribu, bet nekādi nevaru saņemties. ne jau tāpēc, ka grūti, bet vienkārši kaut kā pavisam jocīgi. jocīgi un neierasti. bet, kad viņa man to pajautāja, jo ir maza, nedaudz naiva un viņai viss ir vienkārši, kad viņa man to pajautāja, es atbildēju gan. un es teicu jā.
viss kā kinofilmā un pat vēl jo daudz skaistāk.

www.klab.lv acīmredzot arī pieder pie lattelekom maksas interneta bezmaksas lapām, tāpat kā apollo, 1188 un inbox. vai nav brīnišķīgi.
patiesībā mēs mācījāmies kultūras eksāmenam, Dacīte mazliet nojūdzās un Madariņa dziedāja. kurš kaut ko iemācījās, lai paklusē.

dzert ir slikti, bet vajag

es piecēlos deviņos, lai aizbrauktu uz lekciju. atbraucu uz vff, izdomāju ka vairs negribu iet uz lekciju. tas nekas, jo daudzi neaizgāja.
un vispār es gribu ēst, šovakar ''kulturāli atpūsties'' un rīt man uz latgali jābrauc.

btw kaut kad tam visam pa vidu es nokrāsošu matus un cerēšu, ka jūs neviens mani vairs neatpazīsiet.

viņi šūpoja laivu un lika viņai smieties.
pudeles palika krastā un ūdens bija tik vēss, ka neviens nedomāja peldēties.
viņi teica, ka viņa izskatās laimīga. viņi teica, ka tas ir pavasaris.
tas ir daudz, daudz vairāk.

pavasaris, bļe.

un es gribu lai aiz loga līst lietus. citronu tēju, tevi un piparmētru konfektes.
un nē, nav visi mājās. ir pieci no rīta un es eju gulēt.

kartona kasti, pietiekoši lielu, lai ietilpinātu visas savas drēbes, divus spilvenus un trīs segas, un varbūt arī portatīvo datoru.
vēlamais rajons ap/zem Dienvidu tilta vai Rīgas dzelzsceļa stacijā. Maximas kastes nepiedāvāt. priekšroka nelietotām kastēm. var arī divvietīgu.


p.s. mans kaķis ņaud narkomāna balsī un man no viņa bail.

Hell yeah, es biju Latgalē. Ja kāds nezin, tad vārdi izbraukuma seminārs nozīmē veselu baru cilvēku, kas nenormāli karstā autobusā kratās pa drausmīgiem ceļiem nekurienes vidū, lai apskatītu katru pussabrukušo muižu, katru otro baznīcu un katru trešo pauguru, kas noteikti ir aizvēsturisks pilskalns. Tā lūk. Un es nenokavēju, paspēju laikā, nebiju gulējusi ne minūti, taču vislabākajā garastāvoklī (ko nespēja izbojāt pat siltumnīcas efekts autobusā). Prieks, kur tu rodies.
Vēl es uzzināju daudzas ļoti svarīgas lietas, kas man dzīvē noteikti noderēs. Piemēram to, ka autoubusā, kura iekšējā temperatūra ir augstāka nekā manas mammas siltumnīcā, siers pārvēšas par kaut ko, ko var uzsmērēt uz maizes kā sviestu. Piemēram to, kā garšo vārīts gāzētais minerālūdens (slikti). To, ka siltumnīcā no Snickers šokolādes var izlocīt jautājuma zīmi. Ja jums ir salmiņš, jūs pat varat (citējot savu brīnišķīgo kursabiedrenīti, kuras vārdu gan neatklāšu, lai neradītu lieku popularitāti)- ''ja man būtu salmiņš, es varētu izdzert savu Snikeru''. Sakiet vēl, ka tas nav burvīgi. Pār dažu labu nāca atklāsme, kas izklausījās apmēram šādi ''kamēr braucām gribēju nopirkt 10 Twix, veikalā nopirku 5 un tos pašus nevarēju apēst''. Kā tādā skolas ekskursijā.
Daugavpils kojās, kurās palikām 2 naktis, piemēram bija paziņojums par utīm vai kaut kā tā. Utis neatradu, bet toties pazaudēju zobu pastu. Kam negadās.
Lieki piebilst, cik kulturāli izklaidējāmies šos abus vakarus. Katra vakara lielais uzdevums bija laicīgi (vienmēr aiz kāda kultūras pieminekļa gadījās aizķerties un viss tas pasākums ievilkās par vairākām stundām) paspēt uz Maximu. Un ne jau tāpēc, ka viņu 22.00 ver ciet un nepaspēs iepirkt barības krājumus nākamajai dienai. Kāpēc tad? Pajautājiet sev, jo es tik kompromitējošu informāciju neuzdrošinos atklāt.
Par kultūras pieminekļiem.. Well.. Visas katoļu baznīcas ir ja ne vienādas, tad ļoti līdzīgas, luterāņi ienīst greznību, pareizticīgie kolekcionē ikonas un vecticībnieki vienkārši ir vecticībnieki. Ak jā, es biju sinagogā un tur bija vecs, mīlīgs ebrejs, kas nemaz nemēģināja no mums izspiest naudu xD Visās muižās parasti atrodas skolas, ja tur neatrodas skolas, tad tur ir vai nu pamests, aizmūrēts un sapuvis, vai arī tur ir viesnīca. Lielas atšķirības, kā redziet, nav. Pilskalni acīmredzot ir domāti, lai pārbaudītu nogurušu cilvēku pacietību brienot pa garu zāli, mežu, kāpjot augšā un lejā pa visādiem pauguriem un tamlīdzīgi, lai beidzot nonāktu vietā, no kuras paveras smuks skats (ja to neaizsedz koki) un tas arī ir vienīgais, kas tur vispār ir.
Un šito visu es uzrakstīju tikai tāpēc, ka pie dārgā pasniedzēja GV mums ir jāraksta atskaites eseja par visu šo pasākumu un man galīgi nav ne jausmas, ko tur lai raksta. Es nemāku teikt vai man patika, bet ja varētu to atkārtot, es noteikti piedalītos. Esejas beigas.

es gulēju uz palodzes, grīdas un beidzot uz galda. lieki piebilst, ka neaizmigu ne vienā no šīm brīnišķīgajām vietām.
vēl būs jāpaspēj uz pirmo autobusu un vēl vēlāk, ja paveiksies, atpakaļ uz centru, lai piedalītos ekskursijā (tb izbraukuma seminārā) uz visādām mistiskām vietām trīs dienu garumā. kaut kam tam visam pa vidu ir jāsaliek kopā kaut kas līdzīgs referātam par divām nevienu neinteresējošām kultūras paliekām, kādu stundu jāpaguļ un vispār kulturāli jāatpūšas. ja es nokavēšu, tad būs epic fail ar pad**stiem 10 latiem, bet vismaz varēšu sevi mierināt ar citiem, ļoti iespējams, daudz aizraujošākiem pasākumiem.
well, sucks to be me.
un es joprojām nemāku spēlēt galda futbolu. tos cilvēciņus grozīt ir diezgan interesanti, bet par tālāko īstas sajēgas man nav un nekad arī nav bijis. toties es skatījos hokeju un tas pat bija jautri.

jā, viņai tomēr veicas :)
un jā, viņa to pat saprot.

man patīk gaisa bedres. tas vismaz ir jautri.
un ginesa alus ir kaut kas fantastisks.
un vispār, hell yeah.

# Kurš izdomāja teicienu, ka kurzemnieki esot lepni? Kuldīgas veikaliņos strādā vislaipnākie pārdevēji, kādus esmu redzējusi. Nopietni. Tik draudzīgus cilvēkus aiz letes sen nebiju nekur redzējusi. Un vēl tur ir fantastiski garšīgi saldumi.
# Ja bmw apdzen sagrabējušu žigulīti, tas ir ok un visiem saprotams, bet ja žigulītis pēc tam mēģina revanšēties, tas gan ir tā iiinteresanti. Un smieklīgi katrā ziņā.
# Man galvā ir pavasaris, tikai pavisam savādākā ziņā, nekā visi tagad iedomāsies. Gribētos tikai, lai tas tik ātri nebeidzas.
# Visforšākie pikniki ir pavasarī pie jūras. Alus, desiņas un pozitīvi cilvēki. Bet tas jau tāpat ir visiem zināms.
# Pēc pavisam neilga laika man pavisam oficiāli beigsies padsmitgadnieces statuss. Fak bļe. Īstenībā tas ir šausmīgi, jo man nav tik daudz. Vismaz es tā nejūtos. Un man nenāk ne prātā tā justies. Man ir 14, 16 un 19 reizē. Galu galā - who cares. I don't.

Un vispār es joprojām gribu pāris tūkstošus latu un biļeti uz kādu cilvēku aizmirstu nostūri. Vai arī jaunas smadzenes. Kādam nav liekas?

well, sucks to be me

Pīters Dohertijs šovasar iekš Positivus AB.

well, hell yeah.

man pašai sava tizluma pietiek.
toties man ir neatlaidība. es to dziesmu pievarēšu, kaut vai kreisās rokas pirkstiem visi kauli būs jāizlauž, es iemācīšos viņus turēt pareizi.
visiem tiem matainajiem večiem pirksti taču ir divreiz, trīsreiz resnāki kā man. un viņi var.

a vispār - šodien 5diena, jādzer.

ar šitādu dzīvesveidu ne pie kā laba nenonāksi.
a ko padarīsi, dzīve tāda.

divas nedēļas bez dokumentiem, jo tiesību man nav un studentu apliecība neskaitās.
viņiem obligāti jāsavāc vecā pase, kamēr taisa jaunu. dooh. toties man būs jauna šausmīga pases bilde, tikai šoreiz vismaz atpazīstama :D
un lai ierakstītu pasē otru vārdu, var paiet vismaz trīs mēneši. vot birokrātija. tā kā man tik daudz laika nav, nāksies vien dzīvot tāpat.

Citronu Absolut ar citronu sulu, cukuru un ledu. Dzīve ir skaista.

pirms vairākiem gadiem, kad vecākiem čīkstēju, ka vēlos iemācīties ģitāru spēlēt, viņi pasūtīja mani trīs mājas tālāk. tagad atbraucu mājās un sencis ''šito man brālis atdeva, viņam nevajagot'' - rāda man pilnīgi jaunu akustisko ģitāru. apmēram - tu gribēji, nu ņem un have fun. būtu jau forši, ja vien es mācētu vairāk par pāris akordiem :D

un GV vispār ir otrs dievs aiz Straubes. vai arī man vnk veicās.