aiz borta... - nu ta beidzot... [entries|archive|friends|userinfo]
meanless

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

nu ta beidzot... [Apr. 26th, 2009|01:08 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
tad nu beidzot sapratu kas mani grauzh. un radas grauzh tas ka neko labu nedaru, ka netusejos nedeljas nogales ar draugiem, ka pavadu dzivi sava sula peldot un jutoties ar visu apmierinats. Tad vel grauzh ka man nenak klat un kaut ko neprasa... bet tur nu vainigs laikam pats, jo ka dazhi saka ka es rejot.
vienalga... jutos... nee, es esmu visai vientuļš. Pat nez kur draugus lai njem.. itka viņus var izveleties, bet tadus sakarigus ari nav viegli atrast...he... nja, ka ar kuru, ar citiem man ir ko runat ar citiem nav... jocigi pat ... bet laikam galvenais kas mani grauzh ka nepalikshu... laikam jau cilveku atminjas, un pec manim nekas nepaliks... laikam jau taa pat ir labi... ka nemegjinu ierakstit savu vardu ar diezgan trivialiem panjemieniem... bet gan ar smagu darbu un fantastiskam idejam
Jebkura gadijuma jutos slikti... tapec ka esmu viens un tapec ka man neviens nezvana... jo vienkarši nevienam neesmu vaidzigs... un jaa draugus satieku tikai ljoti reti.. ai tad vel uz kaut kadiem tusinjiem eju salidzinoshi reti... un ari tad nelecu centra...

Isak sakot jasak dzivot ka normalam un kartigam cilvekam :) jasmaida visiem, nedrikst teikt ka vinju darbs ir suds ( jo tadi ir visi darbi) un jaa :) jauna kolektiva jadraudzejas ar visiem





P.S.

ķinizeru tel visai veiksmigi un atri nospraga... tagad jamekle kads servis kas vinju reanimes... ja aks SD micro nospraga vel veiksmigak.. kompis atsakas vinju formatet
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]maniacalvampire
Date:April 27th, 2009 - 03:52 am
(Link)
Tā ir ar cilvēkiem - ar viņiem kopā grūti, bet bez viņiem vēl grūtāk... Un lai cik grūti reizēm būtu mums to atzīt, tev ( un ne tikai tev, bet mums visiem ) pietrūks labu darugu, kurš mūs saprastu un atbalstītu tieši tā, kā to vēlamies... tikai tā ir ilūzija par ideālo, kas neesksistē. Bet ir cilvēki, ar kuriem pat tusēt ir patīkami un ir lietas, kuras kopā darot, visi ir priecīgi vajag tikai meklēt... un šī vēlme meklēt arī grauž, jo nepazināti cilvēks zin, ka ir iespēja kļūt laimīgam un tas mūs dzen uz priekšu.