| nu ta beidzot... |
[Apr. 26th, 2009|01:08 am] |
tad nu beidzot sapratu kas mani grauzh. un radas grauzh tas ka neko labu nedaru, ka netusejos nedeljas nogales ar draugiem, ka pavadu dzivi sava sula peldot un jutoties ar visu apmierinats. Tad vel grauzh ka man nenak klat un kaut ko neprasa... bet tur nu vainigs laikam pats, jo ka dazhi saka ka es rejot.
vienalga... jutos... nee, es esmu visai vientuļš. Pat nez kur draugus lai njem.. itka viņus var izveleties, bet tadus sakarigus ari nav viegli atrast...he... nja, ka ar kuru, ar citiem man ir ko runat ar citiem nav... jocigi pat ... bet laikam galvenais kas mani grauzh ka nepalikshu... laikam jau cilveku atminjas, un pec manim nekas nepaliks... laikam jau taa pat ir labi... ka nemegjinu ierakstit savu vardu ar diezgan trivialiem panjemieniem... bet gan ar smagu darbu un fantastiskam idejam
Jebkura gadijuma jutos slikti... tapec ka esmu viens un tapec ka man neviens nezvana... jo vienkarši nevienam neesmu vaidzigs... un jaa draugus satieku tikai ljoti reti.. ai tad vel uz kaut kadiem tusinjiem eju salidzinoshi reti... un ari tad nelecu centra...
Isak sakot jasak dzivot ka normalam un kartigam cilvekam :) jasmaida visiem, nedrikst teikt ka vinju darbs ir suds ( jo tadi ir visi darbi) un jaa :) jauna kolektiva jadraudzejas ar visiem
P.S.
ķinizeru tel visai veiksmigi un atri nospraga... tagad jamekle kads servis kas vinju reanimes... ja aks SD micro nospraga vel veiksmigak.. kompis atsakas vinju formatet |
|
|