| View: | Jaunākais. |
| View: | Arhivētais. |
| View: | Draugi. |
| View: | Par sevi. |
Tā lielā dzīves grāmata -
|
|||||||||||
| ||||
Jau vaļā ziemai vārti Nāk veca māmiņa Ar sniega palagiem rokā Un zemei tos dāvina Top melnā zeme balta Tā uzvelk dimanta rotu, Mirdzošām zvaigznēm Naktī izgreznotu Apsegta pirtiņa zaļā Kas lietū bij samirkusi Arī veco skolu Ziema apsegusi Sapņo zem sniega kroņiem Mežā egles un priedes Tikai uz baltā ceļa Melnas ratu sliedes Stārķa perēklim kļavā Sniega jērene galvā Šķūnim aiz skolas pļavā Aizsnigušas durvis Uz ko sekoja atbilde: Bet naktī klusā un tumšā Pār sniegotiem laukiem un ceļiem Silta vēja brāzmas Aizrauj māmiņas palagus prom Zābakos iesūcas ūdens Riepas zigzagu zīmē Pie plus diviem grādiem Pat putni žirgtāki šķiet Spiedz bērneļi slapjiem dibeniem Pa kalniņu nenošļūkt vairs Jūt stārķis Ēģiptē karstā Ka mājās ir pārmaiņas Ka pirtiņa zaļā atkal samirkusi Un vecajā skolā caurs jumts Toties mirdzošās zvaigznes var redzēt Nosmīn astronomijas pasniedzējs Pamodušās mežā egles un priedes Un sniegu notraukušas nost Kā mūžvecie enti no Tolkīna Dodas atriebt nocirstās māsas Un pilsētā ienāca mežs Ziedoņa sapnis kļūst īsts Un šķūnim atkusušas durvis Kur visi tad paslēpušies. | ||||
comments: ir doma     |
Tā lielā dzīves grāmata -
|
|||||||||||