What happens in Erasmus, that stays in Erasmus! Šādi laikam jāsāk plašākai sabiedrībai piemērota tekstu bīdīšana par Erasmus'u manā zemē - Francijā.

Nav iespējams ieprotokolēt visu, kas noticis, notiek un notiks mana Erasmusā - La Rochelle. Taču tā kā arī mana atmiņa nav nemirstīga, labāk to darīt ātrāk, nekā nekad. Šoreiz gan nedaudz cenzētā versija... :)

Ko nu es vēl atceros...

Stopējām ar lietuviešu draudzeni Sigitu uz Parīzi (500 km vienā virzienā). Viens no lieliskākajiem piedzīvojumiem manā mūža, kad ārā tuvu + 40 grādiem, mugursoma plecos, svešā valstī, kur visi vēlas runāt tikai franciski. Mēs to izdarījās, vēlreiz pārbaudījām couch-surfing spēku, paliekot pie franču puiša 2 naktis, apciemojot naktī viņa draugu mazā franču dzīvoklītī 6. (vai 7.) stāvā ar skatu uz gaismās vizuļojošu Eifeļu torni (izkāpām pa palodzi uz jumtiņa, lai būtu tuvāk Eifelim :) ). Pierādot, ka mēs šķiet tiešām spēkam visu, tai skaitā apstādināt 5 dažādas mašīnas 500 km garumā, iepazīstot neskaitāmus jaunus cilvēkus (sākot ar Marokas šķietamu biznesu magnātu un beidzot ar 72 gadus vecu burātāju, kas uzņēmās mūsu vectēva lomu) :) Izbaudot nebijušu brīvību, apskatījām visu skaistāko, kas atrodams Francijas sirdī - Parīzē. Parīzes Dievmātes katedrāli, Luvru, Elizejas laukus, lielo arku, Monmartru, neskaitāmos tiltus, burvīgos rudenīgi milzīgos parkus, Luxemburgas dārzu rīta agrumā brokastu laikā un Eifeļa torni nakts žilbinošajās gaismās. Neaizmirstami ii

Lekcijas - nedaudz ir par ko iesvīst, jo katra priekšmeta eksāmeni gluži kā centralizētie - uzraugs, klusums, tikai skolas kalkulatori, nekāda materiālu izmantošana un strikti definēts laika limits. Bet pat pēc 3 h gulētas nakts devos uz eksāmenu 8:00 no rīta un šķiet uzrakstīju ļoti labi.

Franču valoda - mīlu klausīties tajā kā sulīgā pasakā, taču lieta, kas man viennozīmīgi ir jāatzīst: "Madara, Tu neesi radīta valodām! No no no!" Kā teica Alans: " You have a fish memorie," un viņam ir pilnīga taisnība. Valoda ir grūti, un mācīšanas stils, ko varētu saukt "Mācīsim jums Franču valodu Franču valodā" man vēl tagad nav izprotams :D

Ja runājam par cilvēkiem, jau tagad reizēm aizdomājos, cik grūti būs pamest šo vietu, draugus, viņus! Pārāk esmu pieradusi, tik daudz kā kopīga piedzīvota (par to liecina arī mana erasmus bilžu kolekcijas uz sienas). Par to liecinās arī mobilā telefona zvana signāls, ko Edwards rūpīgi gatavoja priekš manis izteiktā Britu angļu valodā (" Hello, darling, MadCrab. You have a fanstastic message!" ) :D Jums šis signāls IR jādzird. Tā esot mana dāvana Erasmusā, labākā dāvan! :) Tik ļoti ļoti ietrūks visi angļu tējas naksnīgie vakari ar cepumiem un pienu 5.stāva balkonā, uzslejot saulessargu; pankūku cepšanas, kas izvēršas aizraujošās valodu un akcentu kaujās; vakariņas pludmales smiltīs ar gardām vīna pudelēm, kartupeļu pankūkām, labāko kompāniju ever un "saliedējošām" spēlēm pilnmēness gaismā; Sick family night "Feel like at home", kad tieši nekā nedarīšana ar savējiem līdz plkst. 8:30 no īta dod dāvina vislielāko smaidu; pavisam vienkārši riteņbraucieni vairāku kilometru garumā gar okeāna krastu, kas vēl romantiskāki kļūst, dodoties ceļā ar Kādu un noslēdzot vakaru ar Le Minime pludmales saulrietu; došanās nezināmajā ar riteņiem un tuvumā esošo salu Ile de Re, kas ir kā neskarta skaista oldschool French pērle; neskaitāmās dzīvokļu ballītes, sālsmaizes, naksnīgās pastaigas; Kā lai aizmirst francūžu divdomīgās piezīmes, lietuviešu draudzību, angļu čarmu katrā vārdā, mexikāņu siltumu, vācu racionalitāti, kas mijas ar jaukumu, amerikāņu tiešumu un self confidence, ungāru striktumu un vēl, un vēl, un vēl... Īpaši jau noteikti pietrūks Sigita, kas neiedomājami, bet kļuvusi gluži par lietuviešu māsu, Edwards - mana MadCrab fantastic angļu brāļa -, kā arī Alans - Erasmus romance, kas atspēko īsta mīļuma, siltuma un vienkārši cieša jo cieša apskāviena trūkumu, kas tipisks mājām. Kā lai turas pretī, ja franču un spāņu valodas privātstundas maksā, citējot, "only one Sunny Smile.. When you finally realize that you are better in french. i know it is expensive.. but that is my price" ? Nu nekādi :) Tādēļ arī viens no maniem mērķiem dzīvei, kad nostāšos pati uz savām finansiāli stabilām kājām, būs apciemot Meksiku! Viennozīmīgi!

Jā, par travel home runājot... Ja (un noteikti nebūt tikai "ja", bet būs "noteikti") būs iedvesma pēc Erasmusa ceļot, 100 % mājas jau garantētas Vācijā, Lietuvā, Meksikā, Anglijā, Holandē un vēl visur plašajā pasaulē :)

Pati La Rochelle? Ja uzdosiet man jautājumu "Kura ir Tava mīļākā pilsēta pasaulē?", es laikam ātri vien atbildēšu - "La Rochelle!". Ne milzīga pilsētiņa Francijas dienvidos, okeāna krastā, ar burvīgu gaišu vecpilsētiņu ar arkām un kolonnām, simtiem jahtu ieskauta, kur katrs kārtīgs francūzis (tai skaitā mēs) pārvietojas ar divriteni, plaši smaida un vienmēr izpalīdz. Pilsētiņa, kur jebkurā brīdī vari paķert segu, kādu uzkožamo un doties iekarot pludmales smiltis. Pilsētiņa, kur peldēties okeānā vari arī 4.oktobrī (protams, izmantojām šo iespēju :D ). Pilsētiņa, kur atradīsi uz ielas spēlējošu pianistu (burtiski ielas vidū) 00:00 naktī. Pilsētiņa, kur vienmēr uzskriesi virsū kādam no Savējiem! Pilsētiņa ar savu neizskaidrojamo čarmu, ostu, bruģi un brīvību :)

Ko vēl? Pārāk daudz, lai visu atcerētos. Attā ii :)