my personal shit - pavasara vējos pazust un atkal atrasties

es jūtu pavasari. saule spīd un vējšs pinās cilvēku izlaistajos matos. es tikai skatos debesīs un gribu vienkārši apstāties un pakrist kaut kur sniegā. gulēt un neinterēsēties par neko. pazust pavasarī un to ieelpot vēlreiz un aizturēt. patreiz viss ir tik perfekti. lielās peļķes, kurās ir tik jauki spoguļoties, lāstekas, kas mirdz saules staru iespaidā. pavasarīgas smaržas, ko nevienā dārgā smaržu veikalā nevar nopirkt. tas ir tik neatkārtojami. gribu vairāk dienas, kad man pēc skolas nav jāsteidzas uz mākslas skolu, kur pazudīs smaržas, kur viss būs saspiesti, atmosfēra uzspiesta, stresaina. ar katru mirkli aiz vien neprātīgāk gaidu vasaru. ļoti gaidu.

nedēļu vecs darbs, bet man nedaudz joprojām patīk *smaids*