tas ir absurds
September 8th, 2014
02:08 pm
Vakar atkal cēlāmies sešos, lai paspētu aizbraukt uz Bromontas downhill trašu vaļā vēršanu. Ja Mont-Sainte-Anne varēja izbaudīt to, ka trasēs cilvēku gandrīz nebija, šeit bija melnais tūkstotis un reizēm ir tā, ka brauc, bet dzirdi, ka aiz muguras dragūnu bars un tad fiksi jāatrod kāda kabata, kur apstāties, kamēr tie trakie aiznesas garām nereālā ātrumā tā, ka riepas gandrīz pie zemes neskaras (jo lec viņi arī daudz). Kārtējais tehniskais kalns, lai gan tieši tādi man patīk. Akmeņains, sakņains, ar visādiem kritumiem un stāvumiem. Pa melnajām gan braukt neriskēju, bet very difficult jeb sarkanās bija pietiekami izaicinošas un aizraujošas. Īpaši forši ir tad, kad pāris reizes pa konkrēto trasi ir nobraukts un tad jau var braukt ātrāk, zināms, kur var droši lekt, pirms kuras vietas piebremzēt. Reizēm liekas, ka tas ritenis sašķīdīs gabalos un spieķi arī sāk jau tinkšķēt, bet izskatās, ka arī šo kalnu ritenis ir pārdzīvojis - mājās gan atvedu ar pārsistu pakaļējo riepu. Par laimi, pārsitu kalna apakšā un nebija tālu ritenis līdz auto jānes. Līmēt nebija jēgas, jo tāpat nepaspētu uz pēdējo pacēlāju. Vajadzēs saskaitīt, cik ielāpu mums vidēji ir uz katras kameras. Man liekas, ka 6-7 varētu būt.