tas ir absurds
August 11th, 2014
12:21 pm
Tā kā vakardien bija ādas vēža saķeršanai īsteni piemēroti apstākļi (neviena mākoņa pie debesīm), bija pēdīgais laiks lekt bērīšiem mugurā, nobraukt 12 nervus kutinošus kilometrus pa Toronto ielām un pārbaudīt nervu stingrību iestājoties miljons cilvēku rindā uz kasēm un savu veiksmes faktoru - tiks vai netiks pirmajā vilnī uz prāmi, kas ved pāri uz apsolīto zemi par 7 dolāriem. Ar rindu paveicās, jo tā bija visātrākā no visām, bet ar tikšanu uz pirmo prāmi ne tik ļoti, jo vārti tika aizcirsti burtiski degungalā, taču sabeigtie nervi drīz vien tika reabilitēti, jo turpat blakus kā reiz pienāca prāmis, kas ved uz salas centru, kur drīz vien nonācām - lai satiktu to miljardu, kas uz turieni bija aizdevies no rīta. Nosauksim to par "atrodi sevī cilvēkmīlestību" pēcpusdienu.
Kopumā bija OK - ir iegūti jauni, svaigi apdegumi un ķeksīts "biju salā" ir ievilkts un uz turieni var vairs nekad nedoties.
05:23 pm
Pludmalē bija arī saenkurojušās jahtas, vesels sieks vai divi. Publika, kā jau jahtu publika, bet viens kadrs tomēr aizķērās - kaut kāda 4-6vietīgā jahtele, trīs vīrieši, trīs sievietes. Kaut ko tur koktēļo un tā, beibes iedzer, iedzer - pirmie pazūd krūšturi; iedzer vēl - aizlido arī trusiki masta virzienā; iedzer atkal vēl - nost vairs nav ko vilkt, nu tad atliek tikai lekt uz jahtas maliņas un grozīt savus plikumus mūzikas ritmā. Tikai neviens no vīriešiem tā īsti nepavelkas - viens no viņiem vispār, lielāko daļu sēdēja, dzēra un ar acīm bija ieurbies telefona ekrānā. Vot, ir grūti cilvēkiem, ne - pilna jahta plikām ķjolkām, bet lolkaķi internetā vienalga interesantāki.
05:54 pm
Atcerējos vienu svarīgu epizodi - es taču redzēju skunksu! Braucu ar to prokļato automātu lejā no kalna un pēkšņi - kastatas - krūmos pa kreisi no manis ir kaut kas vienlaicīgi žilbinoši balts un žilbinoši melns tam kaut kur vidū ir neglīts pakaļas caurums, kas pavērsts mašīnas virzienā. Viss, ko tobrīd spēju domāt bija "nēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēē" un spiest uz gāzes pedāļa. Bet man paveicās - ārzemju seskis tomēr auto neapšpricēja. Panika gan bija pamatīga, jo pēc nostāstiem - ja šitais uzlaiž, tad smird nejēgā un grūti to smaku atmazgāt. Un pat tad, ja kaut kur uz ceļa mētājas jau beigts un pagalam sabraukts eksemplārs, arī tad to varot ļoti labi saost.