tas ir absurds

April 23rd, 2014

11:28 am

You know what really grinds my gears? Bikšainis, bikšaiņi.
Tāpat arī: Stradi, vešene, veļene, vešmašīna.
Un, protams - Annas vietā saukt bērnu par Anni. Annis. Annis - mammis.
Jā, mammis arī ir viens pretīgs vārds.

04:03 pm

Ak jē, es tā aprēcos - visi zinātnieki esot zāļu industrijas uzpirkti un viņu dzīves mērķis ir tikai kāst nabaga cilvēkus. Tas bija tāds reāls pretarguments tam, kāpēc homeopāti/-ija ir daudz labāki. Acīmredzot esmu palaidusi garām to, ka homeopāti strādā par pliku paldies un homeopātiskie preparāti ar cukurūdeni, kurš "visu atceras" arī ir gandrīz bez maksas.

04:11 pm

Tā kā mēs pārvācamies, tad mans šībrīža guilty pleasure ir aizvilkties līdz kādai ne-ķēžu kafenei, kas ir manā mīļajā Young & Eligible rajonā. Šodien aizgāju uz vienu foršu hipsterīgo vietu, kur pasniedz kafijas skaistās krūzītēs un ar putu zīmējumiem (kā nu bez tiem) un mans guilty pleasure, visticamāk, nosēdīsies uz gurniem, jo kaut arī mani daudz vieglāk ir iekārdināt ar fuetēm un čorizo un hamoniem, šoreiz izvēlējos cietu riekstu/cukura/pilnpiena sakausējuma kūku. Tagad šausmīgi prasās marinētu siļķi.
xxx
In other news, ir pagājis kāds pusgads, varbūt arī vairāk, kopš izlietotas pēdējās smaržas un es atkal stāvu miljons krustcelēs domādama, vai man gribas vai negribas iet cauri izvēles mokām meklējot kārtējās īstās. Vēl es nevaru atrast svārkus, kas atbilstu manai gurnu līnijai, kura ir tik pat hard to please cik es.

09:08 pm

dumība - vēl viens smilšpapīra berziens pret stiklu.

09:13 pm

Trīs stundas pa āru uz ričuka, pa Crothers Woods takām. Šīs gan ir diezgan vienkāršas un nav tās nervus kutinošās par kurām rakstīju iepriekš. Crothers Woods vienīgie šaubīgie brīži ir tie, kad sanāk braukt pa nogāzes malu pāri saknēm vai arī citreiz taka vijas cauri diviem tuvu stāvošiem kokiem un reizēm ir šaubas, vai sanāks ietrāpīt riteņa stūri pa vidu neaizķerot aiz kāda no ragiem, bet tā - diezgan foršas trases.
Bilde no interneta:
Powered by Sviesta Ciba