02:20 pm
Pēdējā nedēļa uz koferiem. Dzīvoju vienas indonēzietes mājā, kuru nāk uzkopt ganiete. Starp - cik tev skaisti mati un - laipni lūdzam amsterdamā - ganiete, tā starp citu, man pajautā, vai man gadījumā nav aizķērušās kādas monētas, autobusam (es iedevu, jo negaidīts naglums mani samulsina). Ļoti veikla mēle, jā. Uzzinājusi, ka nedēļas beigās ievācos dzīvoklī, uzreiz pajautāja, vai nevajag uzkopēju. Vienvārdsakot, kaļ dzelzi neatejot no kases.
Kamēr šī šrubē māju, visiem jāvācas nafig ārā, tāpēc aizvilkos līdz Amstelvīnas centram iedzert kafiju. Izrādās, ka pirmdien dod 2 kafijas par 1 cenu. Ļoti jauki priekš tādiem dienderiem kā es. Nopirku foršu grāmatu, kāda Independent žurnālista labāko sleju izlasi. Iekārtošos uz platās palodzes, lasīšu un sildīšos saulē kā tāds kaķis.
05:37 pm
Mums vēl nav dzīvokļa kaimiņi, toties ir garāžas kaimiņi. Divi no viņiem jau ir pienākuši un pajautājuši, vai mēs zinājām, ka mūsu garāžā iepriekš glabātas ķīmiskas vielas narkotiku gatavošanai? Jā, jā, kaut kādi džeki esot nākuši, vienmēr fiksi aiztaisījuši durvis un tad policija šos izsvēpējusi. Mhm, mhm, briesmīgi, ka visādas nezināmas ķīmijas te glabājas, jo te taču ir bērni! Jā, jā, starp citu, to tur garāžu nesen pārdeva par 25 tūkstošiem eiro, vai mēs negribētu nopirkt - labs ieguldījums. Vakar vienam no kaimiņiem bija garāžas pavasara kārtošana, visādas krāmu kastes un rotaļlietas izplātas palielā placdarmā, kur saulainās dienās vienmēr kāds bērns vai vairāki spēlējas. Varbūt gatavojas Karaliensdienai, kad iet vaļā krāmtirgošanās un vella paraušanu. Vakarā visi krāmi bija savākti, izņemot vienu mazu klaunu lellīti, kas vientuļa mētājās basketbola groza pakājē.