10:48 am - Par ikdienu, praktisko
Vēl nevaru uzrakstīt par Amsterdamas bohēmu, dzīrošanu hipsterīgos krodziņos un arhitektūru, mākslas un brīvības garšu un, iespējams, ka arī nevarēšu uzrakstīt, jo man tas īpaši neinteresē. Vienīgais, ko es pagaidām apsveru, ir ielīst tūristiskajā pliko cisku zaņķī Pink elefant un paskatīties uz pupiem, kādi man nekad nebūs.
Vispār, tas, ko es gribu uzrakstīt, ir dažas sausu skaitļu rindiņas un praktiskas, ikdienišķas lietas. Izmaksu ziņā, salīdzinot ar Latviju, izceļas divi posteņi - dzīvokļa, garāžas īres cenas un degviela. Pirms pārcēlāmies, pāris nedēļas sēdēju un refrešoju dzīvokļu īres lapas un beigās atradu trīs, kurus izīrēja tiešie īpašnieki un par kuriem nebija jāmaksā aģentūrām (viena mēneša īres maksa + PVN). Kāpēc negribas maksāt aģentūrām? Jo dzīvokļu īres cenas ir vidēji 1200-1600 EUR mēnesī un tāds žīds kā es to vienkārši nepārdzīvotu. Ierodoties, visus trīs dzīvokļus arī apskatījām, jau izvēlējāmies vienu, visskaistāko, ar skatu uz ūdens palašumiem, patālu no darba, kad negaidīti, drauga boss piedāvāja izīrēt viņam piederošu dzīvokli, gandrīz vai blakus darbam, kas mums izmaksās 1100 EUR mēnesī. Šodien parakstīšu līgumu arī par garāžas īri, kur turēt auto un moci - 140 EUR mēnesī, tajā pašā rajonā. Degviela, 95E - 1.8xx EUR, dažviet arī par 1.736 EUR. Tomēr auto arī šeit, tāpat kā Latvijā, izmantosim tikai tad, kad kaut kur brauksim ekskursijā vai moča transportēšanā līdz trasei. Vienīgais jēdzīgais veids, lai pārvietotos pa Amsterdamu, ir ar riteni vai sabiedrisko vai abu kombo.
Savukārt pārtikas cenas nav īpaši augstākas kā Latvijā, izņemot gaļu un gaļas produktus, citas lietas, atsevišķi dārzeņi un augļi, ir pat lētākas. Tomēr pats galvenais ir tā milzīgā daudzveidība. Ja pie mums kaut ko īpašāku par attiecīgi īpašākām cenām var iegādāties, piemēram, Stockman, Sky, u.tml., tad šeit tas viss un vēl vairāk ir pieejams uz katra stūra. Kā arī - sīkums, bet patīkami - holandiešu tomātiem šeit ir daudz labāka garša nekā tiem, kuri nopērkami mūsu Rimi. Tas, kā man pietrūkst šeit, ir Latvijas rupjmaize, lūk, tās gan.
Ēšana ārpus mājas - ja nemērķē ne uz ko īpaši smalku, tad cenas ir šādas, piemēram, šoarma - paliela apaļā pitas maize, pildīta ar gaļas gabaliņiem - 6 EUR, pēc kuras vēl nākamajā dienā liekas, ka neko vairāk par salātiem negribas. Pirms pāris dienām biju ķīniešu ēstuvē pēc līdzņemamajām zupām - katra par 3 EUR, izņemot buljonu ar zaļumiem un tīģergarnelēm, kas ietītas mīklas kabatlakatiņos - 3.5 EUR. Šodien domāju aiziet līdz turku ēstuvei, nogaršot viņu zupas, arī par 3 EUR. Uz restorāniem vēl nav sanācis aiziet, droši vien tad, kad beidzot ievāksimies un iekārtosimies pastāvīgajā mītnē.