nekā nedaru. Lasu. Rainis, Šillers...Tells. Dostojevskis...Soņa...dvēselīte.
Reku Rainim smuks pantiņš:
Acs un auss, un sirds, un gars un dvēsle,
Visi prāti, katrs nervs un muskuls-
Viss uz vienu vien bij vērsts ar varu;
Visi spēki vienos ratos jūgti
Tiešā ceļā dzīties viena mērķa,
Katra dzīsla visā manā būtnē
Strinkti sarauta kā grožu siksna
Trakos auļos aizejošiem zirgiem----

Šillers ar visu savu romantismu uzraksta:
-Ē, ceļu! Žēsirdīgie brāļi nāk!
- Kur upurs guļ, tur kraukļi vākties sāk.

Bet patiesībā slikti. Protams, ir vienalga, bet kādreiz es lasīju ātrāk.
un nekad, nekad, nekad