mazacuuka

pretzel @ 9:48am:

pretzel @ 8:52am:

"never washing spiders down the plughole"

pretzel @ 5:05am:

vajadzētu pagaidīt līdz rītdienai, jo tik ļoti piestāvētu manam pirmdienas rītam šāds current mood, bet nevaru nociesties.
rīta prieks - youtube atstāju savu "like" pie kāda video, kurā kāda mūždien ceļojoša, mierā nosēdēt nemākoša sieviete stāsta un rāda, kā nevis viņa pati kaut ko, bet viņu adoptējis kāds sunītis, un mans "thumbs up" uz mazu mirklīti pārvēršas par ķepiņām.
I. vakar arī par to, kā grib suni, viņam patīk german shepherd, bet man nemaz negribas nekādu mājdzīvnieku, tikai gulēt tumšā istabā aiz aizvilktiem aizkariem un skatīties griestos man gribas, nejusties katru mīļu brīdi kaut kā citādi man gribas.

govs @ 8:45pm: skops aizdirš sviesta bodi

govs @ 8:14pm: bieži manos sapņos ir pieķēzītas atejas.

pretzel @ 8:03am: sajūta tāda, it kā steigšus būtu jāliek punkts kādai vēstulei.
es tālāk iešu tikai tālāk.
Tu parausti plecus, it kā teikdams "ja tā jābūt, tad lai tā ir", tad paklapē man pa plecu kā vecam ierakumu biedram un piekodini, lai turos tikai gar pašu miglas maliņu un lai neaizmirstu ik pa laikam atjaunot riekstiņu un šokolādes rezerves.
ja arī šajā dzestrajā gaisā kaut kas jaušams tādā rītā, kāds ir šis, tad tikai fragmenti no "atmiņām par manām skumjajām maukām".

pretzel @ 7:05am: steidzami vajag blefaroplastiku :D

pretzel @ 10:01pm: Отогреть
Этот дом
Нету сил
Я углами прячусь в нём

https://youtu.be/kGHp2Ita5R8?is=IzrbMySz3WXU-PbV

pretzel @ 11:59am: šādus man bieži gatavoja omīte, ļoti garšoja, šodien cienāšu I. mammu pusdienās ar kaut ko tamlīdzīgu: https://www.santa.lv/raksts/ievasreceptes/palutini-sevi-ziedkaposti-ar-sviesta-ceptu-rivmaizi-77240/

govs @ 11:28am: goldij, kad Tev izstāde?

ja pareizi atceros, gleznoji plūmi sidrabā.

pretzel @ 9:21am:

es vēl tagad tā šad tad daru

tagad gan daudzi jau apmiruši
un dzīvie reti atnāk ciemos

pretzel @ 6:26am: https://www.youtube.com/watch?v=tetvnQqkxGA

pretzel @ 6:23am: vakar vēlu vajadzēja izskriet uz veikalu, jo trūka vienas sastāvdaļas, kas minēta receptē, un bija slinkums šņorēties, tāpēc izskrēju tāpat savās iešļūcenēs. nenosalu.
šorīt gan sajūta, ka septembris sācis uzvesties kā oktobris.
patīk, kad kafiju sauc par kafudžiņu vai kapeju.

govs @ 11:36pm: neesmu ded, vnk tad man tas sāp, tad šis, tad tas utt
mēģinu iedomāties, ka ir labāk nekā ir
rumpis sūdīgi jūtas, bet gan jau būs labāk kaut kad.
toties morāli ir ok, jo lieta, kas visu vasaru nomāca, nebija viss slikta lieta, bet kļūme exceltabulā.

pretzel @ 8:30pm:

"And every day I’ll try / to do one thing I like, / in memory of being happy".

pretzel @ 9:25am:

you can have my absence of faith
you can have my everything

pretzel @ 6:49am: vai Tu vēl atceries vasaru?


vai Tu vēl atceries vasaru? kā ar saviem saulē mirdzošajiem spāres spārniem tā pasauca sev līdzi laisties lapās, taisīties ka tik tiek prom, notinot makšķeri no visa, kas ikdienišķs, ierasts...

pretzel @ 5:50am: pie manis atgriezušies rudenim raksturīgie sapņi. lielākoties man tajos kaut kur jānokļūst, bet ir kāds nepārvarams šķērslis, piemēram, esmu aizmirusi pasi. bet es guļu ciešā miegā, šķiet, tieši šo sapņu dēļ, it kā mani interesētu tā visaptverošā pazaudēšanās sajūta, it kā es nevarētu un nevarētu no tās atdzerties, un pamostos moža.

ja es prastu gleznot, uzgleznotu I. kā pulksteņmeistaru, salīkušu pār kāda sabojāta laikrāža sarežģīto mehānismu.

tagad gaidu, kad I. mamma pamodīsies. kafijosim un ēdīsim biezpiena plācenīšus. droši vien klausīšos, kā I. mammai gāja, pa Vaivaru sanatorijām rehabilitējoties.

pretzel @ 8:21pm: https://www.youtube.com/shorts/BG5nhSuDFrs

(esmu viens no tiem zajaciem hiiiiiiii)

govs @ 1:55pm: užins kko dara ar sviestu
var lasīt leitestus https://sviests.store/

pretzel @ 6:39am: vakar man kaut kur pazibēja gar acīm uzraksts "neskrien kā traks". biju iegājusi pulksteņdarbnīcā. izlikos, ka gribu nopirkt sienas pulksteni. piedāvājumā bija tikai ar dzeguzi, bet es jau pati kā dzeguze, kur tad es vēl vienu likšu. man patika tas pulksteņmeistars. viņš tāds drūms un bārdains, un droši vien klausās kaut ko tādu no sērijas

"desolate and forsaken
eerily moaning dark winds
murmur incantations
dusk calls forth shadows
spirits of the glorious dead
lingering
bound to this place
they whisper of untold sagas
of long dead cities"

pretzel @ 11:31am: I. par čeburašku nosauca. esot sajūta, ka es nevis runājot, bet sakot runas kā no tribīnes.

pretzel @ 8:31am: divas pateicības
1) cauri miegam sadzirdēju mazās Astrīdas priecīgo lejup-pa-kāpnēm iešanu pavadošo vervelēšanu un mutes harmonikas- es nedomāju, ka mazs bērns var tik skaisti spēlēt, tā noteikti nebija viņa - bet kaut kas tik skaists bija tas kopā - gribējās lēkt ārā no gultas, skriet pie durvīm, atvērt tās un sekot tām harmonikām. katrā ziņā pamodusies biju vienā momentā.

2) I. atsūtīja bildīti no sava Salacgrīvas 22. septembra rīta:



tādu iztēlojos viņa sirdi no iekšpuses.

pretzel @ 7:33am: ai nu nezinu, kas man bija uznācis atkal.

*pretzel iedziedas elizabetes gailes balsī to rindiņu "uz Miera ielas stāvu / šķiet, dzirdu tavu vārdu / jau atkal un atkal". tas "jau atkal un atkal" tajā dziesmā ir tiiiiik labs!!!!*

nezinu, kāpēc nekad nebiju paskatījusies, kas otrā pusē gleznai, ko tētis palūdza atstiept no C. ielas, jo ļoti grib to paturēt par piemiņu. vienmēr biju uztvērusi to kā kaut ko pilnīgi pašsaprotamu. otrā pusē minēts mākslinieks un gleznas nosaukums - "pavasara gaidās". paskatījos, kas vēl labs viņam tapis. ļoti patika tāda viena ar jūras krasta skatu - kaiju aplidotas laiviņas. tas laikam ir akvarelis.

patiesībā atgriezos te, jo man patīk tā sajūta, ka nav vairs nekā, par ko rakstīt. nu, labi, ne tikai tāpēc. vēl man ļoti gribētos atdzīvināt kopienu "mana diena". lai gan tagad liekas, ka man nebūtu nekā, ko parādīt. 8 h sēžu pie datora, tālu nedrīkstu no tā atlipt, pēc tam skrien un ķer no dienas tik, cik no tās paliek pāri. bet varbūt tieši tāpēc jāsaņemas, lai pamanītu tos pašus sīkumus, kas varbūt nav nemaz tik sīki.

putnupr @ 12:14am: Dzīve sastāv no vīkendiem, un vīkendu ir maz