mazacuuka

gailis @ 8:19am: ko padomās tētis
ko kaimiņš
ko mamma
ko padomās draugi
ko domās kolēģi
brālēni māsīcas
ko domās akmeņi
rozes ko domās

skaties uz Annu
šo lielisko muļķi
par sevi domās
nekad

govs @ 2:10am: tik briesmīgs izvērtās vakars...

gailis @ 11:00am: Jēkaba jēga
bez jēgas
paļauties nevar
var nospļauties
vienatnē aiziet
kājām uz Vietnamu
sauļoties

govs @ 11:46pm: paldies visiem, kas atceras, kā mani sauc!
skaļi nē

pretzel @ 9:34am: man viena tāda kolēģe - pirms kovida laikiem klātienes darbos strādājot par muļķi mani reiz nosauca

tagad viņa ilgstošā prombūtnē plus vēl kāju salauzusi

piezvana man šad tad (reti, bet piezvana) - draudzeņu man nav, nekad arī tādas nav gribējies, tāpēc priecājos - vismaz kāds

viņa interesanti stāsta, patīk balss tembrs, es līdzīga iemesla dēļ youtube visādus mukbangus skatos, jo nomierina, kad redzu, ka kāds ēd un kaut ko par virspusējo kā garāmejot

nu lūk

un vienā no šīm reizēm, kad viņa man ir piezvanījusi, es vairs īsti neklausos, jo pēkšņi iedomājos, ka viņa laikam no manis kaut ko grib dzirdēt, nevis pati stāstīt

nezināju, ko teikt

man nekad nav nekā īpaša, ko teikt

esmu krekliņš ar uzrakstu "kā ir, tā ir"

govs @ 11:49am: draudzenei stāsta, ka grib mani glābt. vai šizo domāšanā tas ir - nogalināt?

gailis @ 11:53pm: saplēsiet vijolei stīgas
nevajadzīgas
pārgrieztām rīklēm
kliedz bezdelīgas

govs @ 10:41pm: visi psihi. es arī.

govs @ 7:54pm: dievgosniņai iedūra nazi

govs @ 6:40pm: manī ir ļaunums, jo mani apdirsa

govs @ 6:38pm: darīšu neētiski, lai iet prom un viss. varbūt 113 izsauks svešais

govs @ 6:27pm: koļa zvanīja, lai dabūtu no manis 30€, lai gan kontā esot 250€. esot palicis dusmīgs, kad atteicu.
nav vairs man labas sirds, ja ņirgājas nu jau atklāti.

govs @ 5:34pm: baigi klačojos cibā, nu jā.

gailis @ 4:59pm: murgos
morgos
mokos
beigta
krucifiksā
pienaglota
manas asinis
nav baltas
līķu laiva apdarvota
aizved visus
kropļus prom

govs @ 12:17pm: mēģinu ielīst šizas smadzenēs un saprast, kāpēc bija man jāsūta audio, kur mani nodirš, un stāsta, cik draudzene kolosāla. viņa ir tāda, kas tiešām visiem patīk, bet es esmu tāda, kas retajam. kāpēc to bija vēl speciāli jāuzsver? taču tas ir arī labi, jo nevar tak visu laiku glaimot. zinot patiesību, man jābūt vieglāk aizdzīt parazītu.
kad satikšu, rādīs skumju seju; bet es vairs neticēšu.

govs @ 7:24am: Ja psihoze ir nepārtraukta un viņš nelieto zāles, tas ir nopietns stāvoklis. Šādā situācijā nevajadzētu gaidīt, ka problēma atrisināsies pati no sevis.

Ja viņam ir:

* pastāvīgi murgi vai halucinācijas,
* izteikti traucēta realitātes uztvere,
* viņš nespēj par sevi parūpēties,
* vai pastāv risks viņam pašam vai citiem,

tad nepieciešama neatliekama psihiatra izvērtēšana. Ja situācija ir akūta, zvaniet 113 (Neatliekamā medicīniskā palīdzība) vai 112. Mediķi izvērtēs, vai nepieciešama nogādāšana psihiatriskajā stacionārā, arī tad, ja viņš pats atsakās no palīdzības, ja tam ir likumā paredzēts pamats.

pretzel @ 5:47am: jau sen būtu aizbraukusi no Latvijas, ja kāds kaut kur citur ļoti gaidītu.

govs @ 1:08am: staigā kails pa sētu, plūc manas rozes, dāvina citai, un sūta man izņirdzošas ziņas.
čau, pamatskola!

govs @ 1:05am: vai jūtos baigi sūdīgi, ka koļa mani apdirš? nu tā. ir nepatīkami, bet nav liela vilšanās.

govs @ 2:40pm: puisīša vieta ir slimnīcã. kur mamma un tētis?

pretzel @ 6:56pm: “Try to find the right place for yourself. If you can't find it, at least dream of it.” - Mary Oliver

piektdien aiz manas muguras paliek pilsēta ar savu skaļo žvankstēšanu, bet vispirms autobuss kavējas tehniskas ķibeles dēļ, un laikam tā arī visu ceļu nobraucam ar otrādu uzrakstu "ainaži - rīga". man ir tik viegla mugursoma šoreiz, ka drīkstu ar sevi lepoties.

kopš aprīļa ceļmalas ir ziedējušas visās valodās, bet tagad kāpās ir dzelteno madaru laiks un smaržo medaini, kad uzpūš vējš. un, ja Tu jautā man, tad,manuprāt, pilnīgi lieks ir viss šis ļembasts ap to, vai negaiss mūs atradīs turpat pie jūras jeb pārsteigs pa ceļam.

es skatos un nekad neaizmirstu, kā pagriežos uz Tavu pusi un saku, lai skaties un nekad neaizmirsti, kā pamale jau koši zilimelna, kad bērni no netālās nometnes sabirst ūdenī spiegdami, brēkdami.

atpakaļceļā vairs nekā tik interesanta - jau pierasts pie sajūtas, ka atkal esmu kaut kas cits. protams, arī šoreiz apsolu sev, ka nevienam par šo visu nebildīšu ne pušplēsta vārda. nekad.

govs @ 11:48pm: skumdina, ka viņam ir paranoja, un domā, ka es viņam daru kaitējumu. un savus neveselības simptomus saista ar manu rīcību, nevis pārmērīgo alko lietošanu un smēķēšanu. es viņam vispār negribu sliktu.