mazacuuka

pretzel @ 8:03am: sapucējos. vēl jāizvēlas auskari. tos vienmēr piemeklēju kā pēdējo. iešu pildīt savu pilsonisko pienākumu. es vēl neesmu izlēmusi, kam atdot savu balsi. apspriedos ar saviem tuvākajiem, kuru viedoklim uzticos, bet tik un tā jau laikam izlemšu pati un tikai pēdējā brīdī. galvā skan Dons, tā viena rindiņa, kurā vārdi "kad vakars dienu jau jauc", bet vakar pirms kāpšanas autobusā Rīgas Doma kora skolas audzēkņi skaisti dziedāja. ja tā būtu bijusi dziesma, nebūtu bijis tik interesanti, bet viņi kaut ko tādu sev vien saprotamu, kas visticamāk ar kaut kādām mūzikas teorijām saistīts bija un jāiezubrī kā nodziedāms pantiņš, vieglās, putnu čivināšanai līdzīgās balsīs... tik ārkārtīgi skaisti un talantīgi jauni cilvēki. gribējās aplaudēt.
pirms Salacgrīvas uznāca bieza migla.
kā migla, kas ezītī.

govs @ 7:34am: norča pàrkrievojies?tad labaak neej veeleet.

govs @ 12:05am: vakar iekš auto liku skaļi MM.
kkà prasījàs.
zivs ir nevis maniaks, bet pislis

govs @ 6:43pm: iedomajos ka tads kaa eizhens juutas pillaa visu laiku

govs @ 6:41pm: sadzèros henesii un kaut kaadu tur bakardii
tagad karsti
bet no bradikardii

govs @ 6:38pm: es uzpirku nikolà par 15 eur

gailis @ 8:39am: te divi zārki abi no stikla
tauta kas bļauj valdība slikta
atdodiet mums savas mājas
un naudu
mēs taču mirstam badā

sarkaniem karogiem Ļeņins vēl dzīvs
oktobrī trešajā tie cer uz jūliju
neredz zem svārkiem –
tur āža kāja

tuvumā droni

negrib maizi grib torti
ka tik desa no krievu veikala "Mere"

nerūp vairs tiem Saulcere vispār

pretzel @ 7:52am:

govs @ 11:46pm: sveicināti.
diezgan reti rakstās, jo neērti rakstīt ar telefonu. un datora nav, līdz ar to - sūdīgi.
taču lasu, ko jūs sapļurījuši.
iestājies mazliet nerakstiskais periods. jo nav ar ko dirsties. visi normāli. pagaidām.
ik vakaru skatos politiskās debates. ik dienu čīkstu par sāpošu miesu. šodien biju pie zobārsta.
vajadzētu arī pie ģimenes ārsta, lai uzraksta norīkojumu pie neirologa vai vvz pie kā, jo nevaru normāli uzģērbt jaku.
sāp roka.
ejot pa āru, visu laiku skatos debesīs, jo, skatoties debesīs, var ieraudzīt zosis. šodien ieraudzīju.
tagad rakstu no darba datora, un man fobija, ka lielais brālis vēro. mēs te neko nedrīkstam.

pretzel @ 7:36am: turbulence ahead

pretzel @ 10:39pm: kādu dienu es uzrakstīšu grāmatu. esmu jau izdomājusi nosaukumu - "vēstules tepat pārziemot palikušajiem vējiem". tai uz vāka būs bilde ar M. virtuves loga stūri, kuru reiz skāra pneimatiskā ieroča izšauta lode (es tā arī nepajautāju, kā tur viss beidzās ar to lietu). bildē redzams tas ieplaisājušais stikls. nu, un tas arī viss, ko es zinu par šo grāmatu pagaidām. jā. :)

pretzel @ 9:28pm: diena bija ļoti piepildīta, bet beigās es nevaru izvēlēties, ko paņemt no tā visa sev līdzi. satiku tēti. tētis satiekot ar katru reizi šķiet arvien vairāk sagumis. visi ķīnas suvenīri bija tik rūpīgi piemeklēti, ka es labāk nelielīšos. tad te ievēlās I. kā vējabrāzma ar savu "kas te atkal notiek, kas tev te par zilumu, kur tagad var dabūt skrūvgriezi un citus pribambasus?" es tikai skatījos un domāju, kā citas viņu nav vēl apēdušas ar skatienu vien. kopā mēs esam briesmone un skaistulis. man patiks, ka svētdienās tagad kādu laiku brauksim uz Rīgu kopā. viņš turēs savu roku uz mana augšstilba iekšpuses. es klausīšos Martin Roth - Mono No Aware. es pat nezinu, kā man pietrūkst. sevis? kā ar svešiniekiem man tik ļoti patīk runāties, jo uzzinu kaut ko jaunu par sevi gandrīz vienmēr, tā man pietrūkst sevis. es patiešām dzīvē esmu nepārspējama, kad runājos ar svešiniekiem. visi viņi atveras. es zinu, kad jāpaklusē. zinu, kad vajag paskatīties ārā pa logu tēloti garlaikoti, kad jāpasaka kaut kas izdomāts par sevi pašu. varbūt sajūt, ka esmu nelaimes putns?

pretzel @ 7:53pm: noskatījos youtube video
kur viena meitene glaudīja savu smilkstoši ņurdošo taksīti
glaudīja un teica "jā, jā, es saprotu, tas nekas... mēs abas divas mīlam mīlestību, vai ne?"

pretzel @ 5:15pm: https://www.youtube.com/watch?v=iRZ98HX1MO8

pretzel @ 4:33pm:

"tu esi pavisam traka," viņš saka.
"pavisam, pavisam?" man, protams, viss jāprecizē.

govs @ 4:17pm: https://youtu.be/v-YzdvmD2aQ

pretzel @ 8:00am: septembrā pēdējā dienā esmu tik priecīga, ka tas ir gandrīz skumji, cik priecīga es esmu, zini, kaut gan visticamāk tās ir tikai 8 stundas šī saldā, ciešā bezsapņu miega.
bieži domāju par filmu I Don't Feel at Home in This World Anymore. par to sajūtu, kā viss no pārpratuma, varbūt pat joka, uz ko esi visu šo laiku it kā skatījies no malas, pārvēršas kaut kādās absurdās šausmās.
šorīt gaidu I. uz kartupeļu pankūkām ar lasi un sapņoju par dzīvi ārpus šīs pilsētas ciešajiem korsetes rāmjiem, kuros man neelpojas, nedomājas. ja varu sevi iedomāt iekš kaut kā, tad noteikti varu sevi arī izdomināt ārā, aizstaigāt to visu prom.
es visiem novēlu tikai mīlēt un justies mīlētiem.

pretzel @ 6:55am: man vēl izdevās mazliet pagulēt.
man vajadzētu izdarīt ar šodienu to pašu, ko izdarīju ar vakardienu - man vajadzētu samalt to putekļos.
mīlu šo skaisto cilvēku, jo noskatījos šorīt, un man vairs ne skumji, ne vientuļi, es vienkārši paraustu plecus un eju tālāk: https://www.youtube.com/watch?v=jP1AgtrkRc4

pretzel @ 2:24am: es neesmu un nekad nebūšu laimīga, jo mēdzu pamanīt to, ko citi nekad nepamanītu, bet man patīk tā sen pamestā ēka skultē. kaut kas tajā rakursā, kur saulainā nenosakāma gadalaika dienā tā vīd starp kokiem. kaut kas cilvēka sejas izteiksmei līdzīgs tās vaibstos - sāpīgs smaids - it kā smaidītu tikai lūpas, bet acis līdzi vairs ne. kastaņus tur vajadzētu sastādīt. tie ir I., tāpēc arī mani vismīļākie koki. iztēlojos, kā tur varbūt tieši tagad spīd kā balts ceļgals no saplēstām džinsenēm ārā pilns mēness.

pretzel @ 9:14pm: ja te visu dienu ir tik skaļi, ja tieku raustīta aiz piedurknes nemitīgi, ja diena ir no sērijas "aizej tur - nezin kur, atnes to - nezin ko", tad nesaprotu, no kurienes es dzirdu visu šo klusumu.

ar I. izlēmām, ka gribēsim dzīvot prom no visa. ja pie manis tāpat neviens neatnāk, tad tam nav nozīmes, bet man patīk, kā tas vārds skan angliski: solace.

S. vārda diena būtu bijusi šodien. viņš nekad tādas neatzina, bet es domāju par viņu. es jau tik daudz ko vairs neatceros.

vispār bija tik skaista diena, kā radīta pastaigām.

es gribētu varēt raudāt, bet tā vietā es daudz domāju.

izcepu ābolu plātsmaizi.

Забываю дышать.

pretzel @ 6:32am:

visā jaušams rudens jau

govs @ 1:24am: biju šovakar uz kino, tur skanēja dziesma, kas nu galvā:

https://youtu.be/WtdRv6GT9Zg

pretzel @ 7:11pm:

"To Know the Dark"
by Wendell Berry

To go in the dark with a light is to know the light.
To know the dark, go dark. Go without sight,
and find that the dark, too, blooms and sings,
and is traveled by dark feet and dark wings.

govs @ 1:58pm: vispār varētu savākt, jo man bērns nav vajadzīgs.
man nav pedagoģisku prasmju.

pretzel @ 1:36pm:

mazā šķērsieliņā netālu no Lielajiem kapiem kāda pirmā stāva logā vienmēr tāda milzu rotaļlieta uz palodzes - melnā pantera, īsta Bagira
un varbūt tāpēc tas, ka uz tās šodien uztupinājies īsts dzīvs melns minka (ļoti īsspalvains, ne gluži sfinkss), liek justies kā sapnī -
kaut kas tajā, cik lēnām tas kaķis atver savas acis
tiiiiik leeeeeenaaaaaaaaaaaaam