mazacuuka

pretzel @ 9:31am: https://www.tumblr.com/oformat/826256583660060672?source=share

sajūta tāda šorīt. nav ne spēles, ne spēlētāju, tikai vasara, kas ieripo rudens vārtos. 1:0.

pretzel @ 8:39am: pikaps, ko I. vakar aizņemas no Nazasteigšanās onkuļa, ir perfekts, asociējas ar RHCP dziesmu Scar Tissue un tās video. braucam grabēdami, cenšoties nesabraukt jau sabrauktus zvēriņus.
"kā jūties, pele?"
"pīkstu."
čučēju saldi.
tikai tagad, kad gaišs, redzu, kur atrodos - istaba atgādina kaut kādas naktsmājas no laikiem, kad ar S. vazājāmies pa Bulgārijām, Melnkalnēm, te tāpat daudz visādu krīpī sīkumiņu. bet droši vien tā esmu tikai es pati, kas ir krīpī.
I. man atnes kafiju, iepriekš izvēlas vienu grāmatu no grāmatplaukta, uz kuras nolikt krūzīti.
"parastu lietu neparasts lietojums".

pretzel @ 9:46pm: nenormāli daudz zvaigžņu te ir.

"pagaidi, nazasteidzīs," teica onkuls, kad I. kaut ko meklēja dzelžu kaudzē.

I. visi mīļo. lepojos un apbrīnoju.

pretzel @ 8:52pm: te tāds lāčains apvidus :D
un tumšs kā neteikšu kur

pretzel @ 7:27pm: Rīga - Baltinava, bet mums Rekovā jākāpj.
no rīta nemaz negribēju braukt, bet tagad esmu TIK priecīga!
tur , kur mums jānokļūst, mūs neviens negaida, bet smaidu, jo esmu apņēmusies pierādīt, ka ne visas rīdzinieces ir ar pliku roku ņemamas.
autobuss pārpildīts, visi studenti, gaisa nav, es lūdzu, kaut kāds nesāktu ēst desmaizīti.
man ir sapnis.
es gribu pacelt no zemes ābolu un iekosties tajā.
cik brīva es sajutos tajā mirklī, kad tikām ārā no Rīgas, to nevar izstāstīt.
izlēmu, ka kādu brīdi palikšu pie 89 kg, tad virzīšos tālāk. jāaprod. tas ir kā kalnos kāpt.

pretzel @ 6:26am: misters Drūmīgs joprojām savā postenī


šo sāku klausīties, jo pirms kāda laika humpalās ieraudzīju krekliņu ar to jūraszirdziņu - visu laiku vajāja tas "flook", līdz iedomājos, ka jāieraksta youtube: https://www.youtube.com/watch?v=zWc8f6MZh4M

piegdienaaaaaa :*

pretzel @ 6:00am: vakar skaista varavīksne
un, zini, eju kā parasti novērsusies, lai nebūtu jāredz tās tukšās sejas, bet zinu, ka ir tāds brīdis, kad lietus un saule vienlaikus
un es iedomājos, ka tagad jāpaskatās augšup, jo ja nu?
un tur nu viņa ir
kā par sievietēm kad saka "she's a real head-turner":



"I wake up in a heatwave and everybody's gone": https://www.youtube.com/watch?v=BvlJ3keIJdw

govs @ 11:32am: cepu zivi
pangasiju vai kā viņ' tur

govs @ 10:24am: man logiteč klaviere izturēja 2 gadus, pele ilgāk.

pretzel @ 10:05am: would you rather
hei... ko jūs izvēlētos? tiktu ietupināti ķurķī uz 7 gadiem jeb facebook ierakstā par diviem nepālā pazudušiem latviešiem izlasītu komentāru "tie tak abi jau sen aizskaloti prom kopā"?

pretzel @ 7:37am:

neko citu šorīt nevaru dabūt iekšā.
tikai vīģes.
ja nav apetītes, tad nevajag sev spiest.
tad nu manas brokastis ir 3 vīģes.
man ļoti garšo vīģes. žāvētas gan laikam ne tik ļoti.

tajā pamuka grāmatā bija palikusi līmlapiņa. uz tās kaut kas ukrainiski rakstīts. izmantošu kā grāmatzīmi.

arī šorīt nekā jauna - darbs izdarās tikai tad, ja to dara.

pretzel @ 6:18am:

govs @ 10:17pm: kurta Rūdolfs?

govs @ 9:26pm: tiešām sutīgi.
biju 1 pa Lilasti staigāt, bet negribēju salīt, un nogāju maz, bet vairāk nekā nemaz.

pretzel @ 1:37am: gribēju vēl noklausīties pirms miega Burak Yeter dziesmu "Tuesday" ft. Danelle Sandoval, bet nav jau vairs aktuāli, jo klāt jau trešdiena. nākošotrdien noklausīsimies visi kopā. bučiņaaaaaa

pretzel @ 1:28am: Rutuļa smaids -
ieripo orķestra bedrē
Tavs bezmiegs

pretzel @ 12:54am: man patīk, kā tas skan - I owe everything to you. visvairāk bail, ka nepaspēšu viņam atdarīt ar visu to pašu.

patīk atcerēties, kā reiz autoostā saķēru I. seju plaukstās un nobēru ar daudzām mazām bučiņām.

tagad piektdien satiksimies.
brauksim uz Latgali.
latgaļīts ar mītu rūkā strašņijāks pa tjigru!!!
raaaaawr.

kaut kā nevaru aizmigt.
man bija vajadzīgi 6 gadi.
domas.

pretzel @ 11:35pm: šodien trauksmaini. mēģināju rakstīt, bet izrakstīt sevi no tā čumošā mudžekļa ārā neizdevās.
"tequilaaaaaa!!!! " kāds ap plkst. 13 nokliedzās kāpņutelpā.
ap plkst 15, kad sapratu, ka tuvojas finiša taisne darbiem, pārgāja.
tad gāju staigāt.
labdarības veikalā, kas ģertrūdes ielā, nopirku orhan pamuk "the black book". 6 eiro. laimīga diena.
atpakaļceļā kāpņu telpā satiku pirmā stāva jaunos īrniekus - jauna ģimene. meitene tāda instagramīga. nav mans tips.

pretzel @ 10:30pm:

"it is not everyone who has your passion for dead leaves"

pretzel @ 12:22pm: apskraidības mirklis - kad daudz apskraida, piemēram, veikalus... kad it kā gribas kaut ko, bet nezin īsti ko... tad pēc tādas skraidīšanas ir apskraidības mirklis.

govs @ 9:11am: jālūdz Dievs

govs @ 2:02am: /

govs @ 8:14pm: diez vai.

govs @ 8:11pm: vct varbūt var glābt nikolaju no pārmērīgās alko lietošanas? varbūt onkulis iemīlēsies un kaut drusku normalizēsies?

pretzel @ 5:57pm: reiz naktī mani pamodināja kaut kas nepateikts.

"kas ir, pele? ko neguli?"

"nekas, viss labi. par slieku pulveri iedomājos."

"kādu kādu pulveri?"

"nu proteīna. klau, kā domā, cik sprakšķi tie būtu, kas sanāktu par to naudu, ko es dabūtu par savu mammas dzīvokļa daļu, ja mēs to visu uzlaistu debesīs kā salūtu?"

"bet tev tak nemaz nepatīk salūti. pati stāstīji, ka tev labāk patīk skatīties uz mākoņiem."

"šajā gadījumā tas nav svarīgi. nu? cik sanāktu?"

"padomāsim par to rīt no rīta. tagad liecies slīpi."

"es mīlu Tevi."