mazacuuka

pretzel @ 7:08am:

autobusā vakar patika pabraukt vairāk kā jebkad. bija tukšāks kā ierasts. braucot apdomāju dienu, visu pēdējo laiku. izbraucot ārā no Rīgas uzkrita tumsa. klausījos dziesmiņas. Salacgrīva sagaidīja ar smīlājošu lietu, bet tas bija silts lietus, un es labprāt būtu pastaigājusies vēl. pie I. kā vienmēr radošā nekārtība, izlietnē pēc otiņu skalošanām iespaids, ka tur mazgājies avatars, bet es šajā haosā atrodu sevi vienmēr. izdzēru pus glāzi drausmīgi laba kindzmarauli un nolūzu.



šorīt ar šausmām sapratu, ka netikšu galā ar zivi laicīgi. acis kvadrātā, tos krustiņus durstot. es negribu neko sasteigt.

pretzel @ 11:50am: patika komentārs "this man sings in doctor's handwriting": https://www.youtube.com/watch?v=IGMabBGydC0

semeomawayyyyyyyy

pretzel @ 11:40am:

zinu, zinuuuu
sejas izteiksme no sērijas "merrily we go to hell"
pati tūdaļ galopā metīšos pretī pirmajam sniegam
to humpalās atstāto auseklīšu džemperi tomēr nožēloju vairāk kā nenopirkto virsjaku
šķiet savādi, ka manā garderobē nav nekā tāda

govs @ 9:44am: https://youtu.be/BAMZYpZi_M4

govs @ 7:44am: n keiva dziesma, ko spotifajā momentā "pārlecu" ir vaild rozes.
veikalos spelēta popsa. radio skonto. pē.

pretzel @ 5:08am: vakar likās, ka tik daudz būs, ko bildēt, jo tieši dienas, kad saule slēpjas, mēdz būs vislabākās pēkšņu atradumu ziņā, bet patiesībā man nebija nekā, ko piebilst ne pie kā no tā, kam pagāju garām.
atskatoties tomēr šķiet, ka skrejritenis bija tik skaisti pamests blakus sakritušu lapu kaudzei...
"tak piebremzē, nesteidzies arī tu pati, laiks vispār ir izdomāts," man pie auss nodudina oranži sārtais un spilgti dzeltenais.

labākais tomēr bija tante, kuras seja savilkās smieklīgā grimasē, uzlūkojot veikala plauktu, kurā bija izkārtoti helovīna mošķi.

humpalās uzmērīju šādu: https://jolie.hr/wp-content/uploads/2019/10/spr.jpg
izskatījās ļoti labi, es labi zinu, kas man piestāv, un nekad roka nepastiepjas ne pēc kā cita.
nenopirku, jo tā ir rudens, pavasara, nevis ziemas jaka. paplāna.
bet man tik ļoti patika kapuce un tie āķīši!

nopirku pumpkin spice garšvielu. šorīt to klāt kafijai, bet nevarētu teikt, ka kaut ko sasmaržoju. nākošreiz par šķipsniņu vairāk.

tagad atgriežos pie saviem izšuvumiem. vēlāk parādīšu, cik tālu esmu tikusi. vēl tik daudz krustiņu vajag, bet kaut kas asarim līdzīgs jau samanāms.

govs @ 9:13am: zivs iespaidā, atcerējos dziesmu

https://youtu.be/BS7lLZOvTXg

pretzel @ 9:17pm: ( 21.10.2026. )

govs @ 2:20pm: man nepatīk, ka muld debīlismus

govs @ 2:17pm: ejiet d., idiņi
iedzeriet zāles

govs @ 2:06pm: yg gan jau ka vnk greizsirdīgs, ka mežavecis vct labāk patīk

govs @ 1:18pm: cibā normālo nav

govs @ 12:59pm: nāk karš, bet 72 stundu somas vietā nopirku somiņu zelta krāsā

pretzel @ 7:53am: nogulēju 9 h. pat sapnī viss nedrošs, sprādzienbīstams (biju kādā augstceltnē izkāpusi uz balkona, kad tā ēka sāka liekties uz sāniem kā smilga vējā). šorīt man ir bail, ka es pamodīšos dzīva ierakta zem zemes slēgtā kastē. būtu droši vien savlaicīgi jānoskaidro, ko tādā gadījumā vajag darīt un ko labāk nedarīt, vai ne? V. kādreiz teica, ka mani pirmo izmestu pār bortu, jo es ātri krītot panikā. man jāpiezvana kādu dienu V. - es vienmēr smaidu, kad par to atceros, jo vienmēr aiz aizvērtām acīm redzu, kā mani pirmo izmet. nu, to kritienu redzu, sasmaidos un panika pazūd. paklausījos kaut ko jaunu no R. Zariņa spēlētā, lai būtu, par ko ar tēti parunāties. patika tikai tāds viens īss gabaliņš no G. Pelēča. kaut ko vēl no G.Pelēča esmu klausījusies citā izpildījumā un man ir paticis vairāk kā Zariņa izpildītais skaņdarbs, bet, jā, laikam jau tomēr nevaru šo ierakstu pamest bez tā kaut kā vēl: https://www.youtube.com/watch?v=qSby2dscsUs

govs @ 6:16am: nezinu!
varbūt sociopātija

upd. totāli neatbilst. nav šis.

govs @ 6:11am: yg ir bipolārie?

govs @ 6:07am: zivs tiešām varētu grāmatu
būtu varbūt bestsellers, bet tas nav svarīgakais

sēdies, raksti, apkopo savus cibtextus

govs @ 6:04am: goldijai ir begemots

govs @ 5:31am: cibas kaislīgākie mīlnieki nodzērušies*.
zivim paveicās, ka tik mīloša mamma.
žeņa dīvainu sakritību dēļ nonāca pie manis.

atceros, ka vidusskolā, runājot par "Ugunī", klasesbiedrene teica,
ka aprēķina laulības ir stabilākās.

mūsdienu Kristīnes šos abus Edgarus izlika aiz durvīm.


* žeņam zivs līmenis vēl diezgan tālu, bet tomēr skaitās

govs @ 11:58am: es sapratu tá:

dabùja darbu bd, kur stràdája naktīs, un bèrnus nesatika.

un tà kaa mamma Modra nebija blakus, tad beidzot varèja apsarga ofisà dročīt.
gan jau sapņoja par pieaugushaam sievietèm

pretzel @ 6:00am: Laura ir brīnišķīga. Klusa un skaista, atgādina aizzīmogotu vēstuli, kas steigšus jānogādā citur. Mēs saēdāmies picas un gājām staigāt. Sev nopirku rozā parūku kā no Lost in Translation, jo gribēšu bildīti pie kailiem kokiem kaut kad novembrī. Laura sev nopirka kaut ko tādu kostīmam līdzīgu, par ko I. pasmaidīja, ka viņa tagad esot līdzīga Didrihsonei. mēs parunājāmies par trigerēšanu, skolu un lavīšanos pie ledusskapja naktī.
Kad man bija 16, es biju citādāka.

pretzel @ 5:31am: ( šis un tas )

govs @ 5:05am: cik ir pulkstenis?

govs @ 5:02am: 5 no rīta!

govs @ 5:02am: 5 no rīta!