mazacuuka

govs @ 2:11pm: čok čok

govs @ 1:30pm: es esmu baravika 🍄

govs @ 1:28pm: nestrādās, pietiekot ar pensiju

govs @ 12:33pm: paul ir vika?

govs @ 12:31pm: https://youtu.be/xJncHEZ3URs

govs @ 10:46am: https://youtu.be/9u8YbJbytvQ

putnupr @ 9:42am: Man jaunībā bija brūtgāns, laikam jau naivs. Mums piesējās čigāniete, čalīts centās iesaistīties ar viņu sarunā, es dusmīgi uzķērcu, ka jāiet prom. Pēc mirkļa man saplīsa kurpe.

govs @ 9:35am: ulvs ir labs, jo mīļo kaķus

govs @ 12:19pm: neiesaistiet mani savās bipolāri šizofrēniskajās afērās, kur viss ir pirkt un pārdot

govs @ 11:34am: mz, ko tu šo kūdi. tāpat jau dumš, kādu vēl spaisu. lai debīls kļūst vēl debīlāks?

govs @ 9:33am: mz, nemāci ež dumības

pretzel @ 11:03pm: Par Frīdu Kalo mēs jau esam parunājušies. Izstāstu par dzērvi tēta viesistabā, uz kuru man vienmēr gribas skatīties, sašķiebjot galvu. Par šo vietu kāds saka, ka nav jau tik traki. Es vismaz varot paskaidrot, kāpēc man pie sienām ir tieši tādas gleznas un ne citas. Man tas liekas kā visskumjākais, ko kāds par mani ir pateicis, jo paskaidrot ir nāve. Bet filma ir par Renuāru. Tai modelei ir tik skaists augums, ka man sagribas atvērt logu, lai kāda dvēsele var brīvi aizlidot. Kāds pasmaida kā jūra no gliemežvāka atsauc atpakaļ pie nomoda. "Tu vari beigt ārdīties?" Es pasaku, kura no kāda gleznām man patīk vismazāk, bet kāds pat nenorij siekalas. "Es esmu smieklīga, ja? Šajā tavā sarkanajā cepurē, ja?" Nekur nevilks, tepat apēdīs.

pretzel @ 9:22pm: ir tik auksti, it kā janvāris vēl būtu sadomājis, ka joprojām drīkst bāzt degunu aprīļa darīšanās. kāds atsūta mirkli, kurā redzama gaismas pielieta tukša istaba: "te Tevi no rītiem modinās saule". un es izberzēju acis, bet tas vienalga ir šis kāds, kura istabā tumsā kāpjot pāri kastēm esmu aizķērusies aiz vienas, un tur nu tās ir uzradušās tik pat pēkšņi kā viņš pats - viņa otiņas - šie spārni. es paceļu vienu un aplūkoju tuvāk piekaltušās krāsas kārtu. maijā, manā un Tavā gaismu un ēnu kontrastiem pilnajā maijā... ir tikai tik daudz laika, lai paspētu sev visu ieskaidrot. sazvanoties mēs vienmēr daudz smejamies, bet tā laikam gan patiešām visvairāk ir šo otiņu nopietnība, kuru man tā kārojas.