7. Septembris 2005

• 7.9.05 12:01
• un zini ko. kad tā stāv samelnējušā vakarā augšstāva atvērtajā logā, kura palodze siedzas līdz pusstilbam, var tā viegli pāriekties pāri un skatīties pāmaiņus iekšā pretējā atvērtā logā, kurā redzams vēl viens atvērts mazlogs ar zilganu gaismu no āra..un piecu stāvu zemākajā pagalma klonā. un vieglā cigaretes uzdzīta reiboņa iespaidā šķiet, ka nekas nav vieglāk, kā ļauties šim pievilkšanas spēkam... un SKAISTI laisties uz leju...vieglītēm piezemēties vai kā uz batuta atsperties lēcienam vēlreiz un, notēlojot gumijas vīriņu, naski izlēkāt līdz vārtrūmes izejai nokļūstot uz ielas... bet tad tu tā it kā sajūti sāpes plecā un krūškurvī, un nobrāztu vaigu vai vēl skumjāk...un nokāp pustrepes attālumu lejā, aizcērt aiz sevis durvis, iztīri zobus un dodies pie miera. vai iedzer vēl tēju...
• 2 rakstair doma