Iemet man ar piku,ja tev ir aizķērusies ziemas sajūta.
Es gaidu pavasari.
Es esmu iemīlējusies.
Es jūtu pasaules garšu ar rokas pieskārienu mākonim.
Palaid vējā ziepjuburbuli un neļauj tam pārsprāgt,ja tas aizlido.


Un,man šorīt sap galva,ja nebija jauki viņu jau no paša rīta pāris reizes atdauzīt. Un,vsp es tā lāga neiznu ko teikt. Viss šķiet,ka iet tā kā tam būtu jāiet,jo man negribās neko teikt. Viss ir labi. Esmu laimīga. ES baudu dzīvi,tveru mirkli. Es tik tiešām emsu alimīga,un lēnām saku aizmirst visu ko vajag un atcerēties visu jauno. Es mainos līdz ar gadalaiku un gaiss ārā kļūst arviens siltāks tāpat kā gaisma manā istaba paliek arvien gaišāka.
Ir labak iededzināt mazu svecīti nekā lamāt tumsu.
Mēs avram mainīt pasauli,saprast kā darbojas leduskapis,patiesībā izzināt kādēļ pie debesīm ir tie mazie spīgulīši zvaigznes,bet vel labak mēs varam varam radīt savu pasauli,savu teoriju un būt laimīgi. Mēs varam ja tikai gribam,jo mēs esam tik limīgi,cik laimīgi mēs patiesībā velamies būt.