varētu domāt,ka es no tevis prasu nezi ko...tu pat tik daudz kā trīs vārdus-es tevi mīli nevari man pateikt,paldies,tu tik tiešam mani sapināji...ok,neuztraucies man ir pietiekmi daudz darba pa so nedeļu,lai liktu tevi mierā,nu nevajag arī johaidī...es vnk to visu nespēju saprast,tā vietā,lai kasītos,tu nespej pateikt,kaut ko labu,bet satricini mani vel vairāk..un tev ir pie dirsas...tev vnk tas viss neintresē...un es nesaprotu,kur tas viss paliek,kur tas viss pazūd...kas notiek?
nejūtu,es ne stabilititati,neko...viss šķiet tik paredzams un zināms,tik ierast un parasts,katrs solis un rīcība ir zināma...un tas,ka tu amn tgd vnk neko neraxtīsi-es to zinu...jo tev jau ir vng,labi,sēdi tā arī mājās,nu nahuj man ar kko?...bet zini-SIRDS TA SāP!!!...
ļoti sāp...
bet tev tāpat to nesaprast..un kapēc gan man vnm būtu jādomā par to,ka kkas ir jamaina,par to,ka kkas ir jādara lietas labā,utt?...
dillēs ej...