es šodien skatījos mulenrūžu...un raudāju..
tieši šodien,tās vsas sajūtas,ka vnk pietrukt,ka nav blakus un tas viss tik galīgi garām,un tieši šodien slēgājor tv kanālus atrodas tieši mulenrūža un man nav spēka pārslēgt...tik jauka,patiesa...un tik ļoti liek aizdomāties,neiznu savāda sajūta..
nekas,viss taču būs kārt'bā vai ne?
tu taču domā tapat kā es?
es ļoti labi apzinos,ka...
aij
es gribu atpakaļ veco labo AGu,tgd un tulīt,to mazo piemīlīgo un naivo bērnu,jo tā dzīvot bija labāk.bija?īsti vairs nezinu,ebt lai paliek,es vng gribu viņu atpakaļ..tiešm,no visas sirds...to,kas es biju pirms laika,jo tad viss bija savādāk..
es neemsu ne bēdīga ne skumīga,es vnk kavējos mīļās atmiņās,un man ir labi..
bet es vng ienīstu vakardienu,bezjēdzīgs strīs un visi vnk-pazūdat!!!projām,bet ne vienmēr notiek tā kā mēs vļētos,lai kā arī būtu,vnm kkas ir savādāk...
piedod,bet laiks iet,un cilvēki mainās,un šoreiz es to skau pati sev..

*Visaugstākā laime,ko cilvēks var gūt ir mīlēt un mīlētm būt

*Lai būtu kā būdams
lai notiktu kā notikdams
es tevi mīlēšu līdz savai nāves stundai...