sāpīgi,patiesi...neiznu,vakars un nu jā...nav pat īsti ko teitk,kā vnm trūks kāda daļa vārdu...kkā trūks,un kā vnm jāsaka-atkal...
bet,ko?ko,lai dara?...nav domu,nav spēka,nav patiesības..
es,negribu šodien palikt viena,bet saprotu,ka citas jeģas un izejas arī nav..lai kā gribētos,nekad jau enbūs tā kā tad..
šodien es kavējos atmiņās,labās un aļaunās...braucot ar ritneni,tās vietas ās atmiņas...bāc...nu tik sasodīti jaukas...viss,ko atceros,viss kas kopā notiek pirmo reizi,un toreiz tajā vakarā...bāc...asaras skrien acīs to visu atceroties,un tu skai,ka vairs nav mīlestības?bāc...es nesaprotu,kā?...labi,es neko neloliedzu,es nesaku,ka varbūt ir savādāk,es vnk to visu nespēju izprast..
un viņa,nu nē,kapēc?..
un kapēc ir tik daudz jautājumu,ebt nevienas pašas normālas atildes?...neiznu...nav spēka...
ienīstu 3dienas,ienīstu visu ko vien spēju..
šodien,nez kapēc aizdomājos par vērtībām,un visu paŗējo...savos 17,esmu tik drausmīgi daudzko paŗdzīvojusi,tik šuamsīgi daudz...prieka ir bijsi mazāk,un pat tas kas man ir kāds to cenšas atņēmt,bet man tik ļoto negribas neko atdot,jo man jau tā ir paŗāk amz no tā visa...par maz,lai būtu laimīga sōdien,par maz lai šovakar smaidītu...
un es neiznu,kā dživot tālāk,ko darīr,ko domāt,jo just...