parāk skaļi,bet man šodien patīk,divas dziesmas no Stone Sour...eh,skaļi,leikas,puse kaimiņu ir kājās,bet man ir viengla,es tiesām tā šodien gribu....papīra nazītis ar fona pēc kaut kur te pat vien mētājās,un man nav labi...man sāp,kārtējo reizi kārtējo dienu,atkal un atkal,ebt ja kāds saprastu...eh...
tik stunlbi,ak viss ir pazaud'ēts,ka kārtējo reizi šupojos šupolēsbet neiznu kurā galā un kad tieši tās mani izmetīs ārā...tāda sajūta kā ar cauru gumijas laivu jūrā...šodien man nav nekā un neiznu,kad arī būs...
par rokām,lieki neko nejautāt,tev vnk to nesaprast,jo tu tomēr nesaproti,neko no tā visa kā ir patiesībā..
un gribi zināt,kā ir patiesībā???...patiesība ir pavisam cita,kurai tu nemazam šodien nespētu noticēt,tas ir savādāk,nekā parasti,pārāk sāpīgi..šodien vari savākt,mantas,man vairs no tevis neko nevajag,jo man pārāk sāp..pārāk...es tā gribu kliegt,gribu gribu,bet tu amni nesaproti..
labi,es pati neemsu nediezin,ko labāka par tevi,bet es vismazam neesmu tāda,nu neesmu..
beidz mani vienreiz veels parāvis sāpināt,jo tu taū...tu...
un kārtējo reizi acis asarās,ebt enviena nav,un es šiet esmu viena,tev ir vienalga,akut tu tā nesaki,es neiznu tas viss ir par grūtu,par grūtu prekš mani..
palīdzat man kāds piecelties šododien,lai tieku tālāk,atrodi iemeslu rītdienai,iemeslu lai rīt varētu dzūvot tālaķ,lai būtu labāk..
ja atdrodi,zīno,jo man sāp....