11 March 2010 @ 09:33 pm
narcises.  
Tiešām savādi,kā viena dziesma spēj atgriezt laikā,un likt just to pašu ko agrāk.

Es veljoprojām lasu svešas dienasgrāmatas.

Un,man ir šausmīgs klepus.

Un,smaids sejā,par vienkāršām lietām,sarunā,Spaikija čīkstēšanu,jaunu draudzību,dzīvošanoas pa mājām un visu pāŗejo.

Smukmstu pēc jums,bumbuļi. Mīlu!

Sagādā man smuku rītdienu ar sauli un narcisēm :P