Otardienas rīts. Viegls bet ar tik sasodīti daudziem jautājumiem kuriem vienkāŗis nav atbildes.
Ja,tā lūk.
Tik ļoti otru piekāst,solīt un nepildīt,atstāt un morāli izvarot. Nelikties ne zinis,ezmest vienu..
Sāpīgi.
Neko.
Esmu šokēta par visu par daudzko.
Tiešām.
Es pat nezinu,kā lai sāk,kā lai pabeidz domu,kā lai izsaka visu ka ir iekšā.
kliegt skaļāk par vēju,lai jut,atkrist snigā ziemā,un kliegt cik spēka..
IRoniski,stulbi un nejauši.
Tā bija man izvēle,tā biju es,kas to izdarīja. Vai tgd sāp? jā mazliet bet ne tādā kontekstā,sāp,jo esi piekrāpts,jo tev ir bijušas šīs sasodīti rozā brilles. Ja viss būs tā kā ir,tas nebeigsies labi.
Es neļaušu sev tā postīt dzīvi.
Es gribeju pa labam,tu gribēji atriebties.
es arī varu,jebkā.