13 January 2010 @ 09:08 pm
dzīve kā košums.  
Dzīve kā košums...

Un,es atceros savu 15. smieklīgi vai ne? jā,bet tas jau bija jauki.
Ir dīvaini,akd mainās vērtības uzskati un viedokļi,bet mēs augam,ar viedokli,ar uzskatiem ar sapēm ar priekiem,ar visu to ko mēs iemācāmies,mēs zinam kā dzīvot talāk. mēs zinam ko just turpmāk.

Tu jautāsi ka man iet? Es atbildēšu labi. Nepaskaidrojot ne nieka neko tuvāk. Man neintresē pagaidām ar tevi dalīties savā nākotnē. šodien noteikti nē. varbūt pajautā man to rīt?

Ironija ir viena no sāpīgākajākajām lietām mana pasualē. Vnk šīs smiekligās sitācijas,ka viss sagriežas otrādāk,par visiem saviem 180 grāiem,ka tev jau paliek grūti saprast,kur bija novilkās līnijas,kur bija laiks un kur bija sajūtas. Ari smieklīgi vai ne?

Par velu meklēt debesi peklē...
Jā.

Skati mirkļus pēc smaidiem nevis asarām*

Ar abām rokām pie sirdsapziņas pieķēries.

Un,man šovakar neko vairāk negribās teikt,bet tas jau nekas.

Lai sajuktu prātā*