Patiesība mana lielāka nelaime ir ta,ka es baidos. no visa. baidos kaut ko zaudēt,baidos kaut ko iegūt.
Bet,kad tiek aizvērtas durvis,kā minimums tiek atvērts jauns logs.
Man ir jāiemācas nebaidīties.

Un,vsop šī pagaidām bija mana labāka vasara. Es atceros tos visus vakarus,kad mēs uz soliņa sēdējām,un alu dzērām,es atceros kā stopējām uz Jūrmalu,taksis,katanas vakars, šņabja dzeršana un slikta sajūta no h2o. Es atceros visas pastaigas. Visus braucienus ar riteni. Savu 20to dzimšanas dienu(kas ta st. citu pagaidam bija labākā). Es atceros arī visus strīdus,smieklus asaras,visu visu kas man tik loti pietrūks no šīs vasaras. Tās bija manas labākās atmiņas.
Lūdzu uzdāiniet vasaras pagarinājumu.

Savādi ir saprast,ka tgd manā dzīvē viss tomēr izmainīsies,būs savādak,bet vel nespēju pateikt,vai labak vai sliktāk.

Vsp esmu nonakusi pie secinājuma,ka vajadzētu pārstāt domāt. Jā,tieši tā. Jo tad jau tikai riasās visi sviesti galva,kas neļauj normali funkcionēt tālāk.


Un,jā mana vasaras labākā atmiņas-ES IEMĀCĪJOS DZĪVOT!.Jā,es es iemācījos dzīvot nevis eksistēt.

Vēl tikai nedaudz,un būs kā agrak,visa pasuale būs pie manām kājām. es zinu.


Un,re,pat neviena nepatiesa teksta,ja tā varētu šķist,teksts kas nav veltīts nevienam,un teksts kas šoreiz ar izņēmumu ir redzams visiem.


Sastrīķēties tandēmā.*


un,vsp man ta ir apnicis strādāt,dod man jaunu iemeslu,lai man ietu uz priekšu,jo pašlaik,man ir apnicis.jā.

Vsp,te ir daudz jā.