ā...nekad neļauj man dzer visu un pēc kārtas,tāpēc,ka redz,ka man vajag piedzerties,sasodīc,kā pēc tam sāp galva. un ne tikai galva.

paldies,tev par vakara sarunu,es itkā visu sapratu,un tajā pašā laika ne sūda neko nesapratu.

kā,es gribētu tik daudzko,bet nu tam jau nav nozīmes,rit es noteikti domāšu savādāk.

un,galvenais,jau turēties,vēlāk jau viss būs labi,vnk grūti noskatīties...

zinu,ka esmu stiprta,tikai nezinu cik stipra,un vai man to pašalik gribas pielietot. es zinu,ka varu,un es zinu,ka man būs vis,ko es gribešu,bet pašlaik,es vnk krtītu ar mēģinājumu saņemties.

dēm,pati vainīga!

atļauj to atslēdziņu,vai precīzāk sakot atdot kādam.bet es nekad vairs negribu uzvilkt šīs rozā brilles,jo to saplēšana sasodīti sāp, un tādas kādas viņas bija pēdējo reizi,saplēst un izmest ir sāpīgi. līmēt kopā bezjēdzīgi. un tā ir vnm. atstāt to visu maliņa,citam laikam,kurš nekad nebūs vajadzīgs.

un ,es tevi ļoti saku tev paldies,ka tu vakar biji ar mani. ka tu klausījies visā ko es tev teicu,lia gan es zinu,ka tev tas viss sāpēja,un visticamāk ka vairāk nekā man. kgan,mazliet tu biji vainīgs,ka tā bija,jo es jau biju tikai piedzērusies,neviens tev nelika man jautāt kāpēc. bet enīveij,lielais paldies,un es pat nevaru vārdos izteikt cik šausmīgi daudz man tas nozīmēja,un arī tā cepures lieta. ka man tas viss palika sirdī,un ka es zinu,ka man tas bija daudz. tiešām. lai arī tu man neticētu,es to novērtēju tik augstu.


un vsp,man pēc nedēļas ir dzimānas diena-iepriecini mani.