Vakar noskatīta sērija par otraja iespejām man lika aizdomāties. Kāpēc,mēs viens otram dzīve visdažādākajās situācijās otram cilvēkam dodam otro iespēju? Ko,mēs no ta iegūstam un ko mēs no tā zaudējam? Vai dodot otro iespēju mēs otram ļaujam klūdīties velreiz vai labot savas kļūdas? vai mēs ticam ka iespējams var būt arī savādāk? Un,kādēļ arī pēc otrās iespējas,tiek dotra trešā un ceturtā?... Ko mēs gribam ar to visu panākt? Un,kāpēc,mēs kam ir dota šī otrā iespēja to pieņemam,kāpēc mēs vsp lūdzam otro iespēju? Lai pierādītu,ka esam savādāki,lai atkal klūdītos? Kāpēc pirmaja reizē,visam vajadzētu notikt tā,lai būtu jādod otra iespēja? Tāpēc,ka katram no mums ir savi principi pēc kā dzivojam? Tāpēc,ka otra pieļautās kļūdas mūs ir sāpinajušas un salauzušas mūsu sirdi? Bet,kāpēc ir šī kļūdas? Jo tas nav īstais cilvēks?
Un,vsp,man tik ļoti riebjas tas,ka es zinu,kā uzzināt,kā iet tev. Man tik ļoti kaitina,kad es zinu,kur atrast tavu dienasgrāmatu. Es nevēlu tev neko ļaunu,bet varu pateikt,man ir vng ,ka es salauzu tavu dzīvi(kā tu to nosauci),ka es tev kaut ko atņemu,bet es vng tevi ienīstu. Ienīdu jau no paša sākuma. Bet,zini,ka vēl ir ironiski,ka es tevi ienīdu par savām vēļak pieļautajā kļūdām? Patiesībā,man tev tgd vajadzētu teikt,paldies,ka devi man konkrētas iespējas,ka tu biji tik sasodīti stulba,ka ļāvi man sabojāt sev dzivi,bet es nespēju,vienīgais,ko es spēju ir tevi ienīst ar visu sirdi. Es sķiet,ka sen nebiju nevienu ta ienīdusi kā tevi.
Uz,mani šķiet,ka vsp šādi naida faktori īpaši nekad nebija iedarbojušies,bet šoreiz es ienīstu tik šausmīgi daudz lietas un notikumus,kas viss kopumā mani vnk beidz nost. Un,arī kā pašalik,viss ir tik šausmīgi apnicis,ka es vnk ienīstu šīs sitācijas. Varbūt būtu vieglāk,ja es ienīstu ko citu,nevis to,ko es ienīstu pašalaik,bet es nespēju. Zinu,ka ar naidu pret lietām,cilvēkiem,notikumiem,ir grūti sadživoti,un tas mani pašu vnk pašlaik beidz nost,bet kkā savādak nesanāk...
Un,tie nakts sapņi,kas liek domāt savādak,kas tik ļoti samaitā manus rītus,kad šķiet,ka atlikušajai dienai esmu izkapusi ar kreiso kāju no gultas,kaut es vnm piedomāju ar kuru kāju izkāpt. Šis naks smaids pārvēšas naidā pret sevi,precīzāk pret saviem sapņiem,pret zemapziņas vēlmēm. Un,man tas riebjas. Vsp,izklausās,ka man riebjas viss,un patiesībā es neslēpšu pašlaik tā arī ir. un man patiesiba ir vng,kas šo ierakstu izlasīs,kas par to,ko padomās,un kas par to kko izsecinās,man ir pilnīgi un galīgi vienalga.
Un,jā,es nolēmu,ka es dzimšanas dienu nesvinēšu. Kāpēc? Bet kāpēc svinēt,ja es zinu,ka viņa nearko neatsķirsies no visām ieprieksējām 19? Ja,es zinu,ka atkla es dzimšanas dienā raudašu,tapēc,ka nebūs ne īsta vieta ne īstie cilvēki. Ka atkla visdrīzak kļūšu par ģimenes klauno radu pasākumā. Un,man vnk to visu negribās...Man gribās īpašu dzimšanas dienu sev. Kapēc,man sagaidīt to,ar cilvekiem,kuru mēdzu saukt tikai par paziņam,kas acī man skatoties smaida,bet aiz mugura saka,ka melo,labi,kā lai es zinu,kur ir taisnība/ kapēc man vajag tādu dzimšanas dienu? Vislabāk,pasēdēt ar mammu un sunīti...viss. Es zinu,kas spētu,mani pierunāt un iepriecināt uz dzimšanas dienas svinēšanu,bet es zinu,ka tas nekad nenotiks. Tā,tam vnk palikt..tApēc...iztikšu bez dzimšanas dienas,kuru vel pirms nedeļas,es tik ļoti gaidīju,kuras dēļ man ir sarkanas kurpītes,kuras deļ man šķita,ka mainīsies pasaule...
Bet,ko nu par to visu.
Šodien,strādājot(cik,labi,ka gd vsmz ir darbs,kas spēj manas domas aizvilkt pavisam cita virzienā,un nedomāt neparko citu),atcerējos vecos gabalus,visus atradu,un tas viss man tā lika aizdomāties.
Otra puse-Lietus nolijis
Greenday-Give me novocaine
Metronoms-Nāk nakts
The all american rejects-The wind blows
Sum41-Pieces
INXS-Afterglow
Otra puse-Ieskaties
Prāta vētra-Tu izvēlējies palikt
Lifehouse-Everything
Ville valo-Cummer vine
Blue october-Hate me
Manic street preachers-Autumn song
Otra puse-Nakts vai rīts
Wyclef jean-911
Prāta vētra-Es gribu
Starsailor-Tell me it's not over
Dons-Kolekcionārs
Ingus ulmanis-Pārsteigums
Otra puse-Rīga
Otra puse-Savādā
Un,arī,šodien apskatos,pavisam sveša cilvēka galeriju,tādas atmiņas uzsitās augšā,lietas un viet,kur būt,pat vik savādi ka tu svešā bilde mazliet rediz sevi,jo atceries,ka tur biji,un atceries,ka tev ir identiska bilde tikai ar tevi pa visu. un kka paliek zēl. kāpēc? nezinu..
Un,vsp,man ir apnikušas sīs galvas sapes,kas turpinās,nu man sķiet,ka jau kādu otro mēnesi,nav dienas,ka nav zāles,sasodīc...šis atkal šak kļūt par pieradumu,bet nejau ta būtu problēma,man sak palikt bail,ka kas cits nepaliek par pieradumu...un lai kā negribētos atzit-man arī ir vng.
Un,man kaitina,tik stulbie vakari.
Un,vsp,tā st. citu,es nežēlojos,man vnk ir tāds periods,ka neko negribās,nekas nepatīk. Es ceru,ka kkas mainīsies,ka kkas notiks,kas man liks smaidīt,kas man liks priecāties. Es patiesībā nevis ceru,bet es ticu,ka būs. Es tikai nezinu kad. Un,man viss ir kārtība,kaut gribētos,lai..
Nē,man tiešām viss ir,ok,es tikšu galā,man šķiet,ka man vajag tikai laiku,lai to visu uztvertu savādak,lai to visu iemācītos ienīst? nezinu,man tā negribās...Bet,tas jau viss sen jau vairs nav manās rokās.
Es ticu liktenim.
Un,vsp,man tik ļoti riebjas tas,ka es zinu,kā uzzināt,kā iet tev. Man tik ļoti kaitina,kad es zinu,kur atrast tavu dienasgrāmatu. Es nevēlu tev neko ļaunu,bet varu pateikt,man ir vng ,ka es salauzu tavu dzīvi(kā tu to nosauci),ka es tev kaut ko atņemu,bet es vng tevi ienīstu. Ienīdu jau no paša sākuma. Bet,zini,ka vēl ir ironiski,ka es tevi ienīdu par savām vēļak pieļautajā kļūdām? Patiesībā,man tev tgd vajadzētu teikt,paldies,ka devi man konkrētas iespējas,ka tu biji tik sasodīti stulba,ka ļāvi man sabojāt sev dzivi,bet es nespēju,vienīgais,ko es spēju ir tevi ienīst ar visu sirdi. Es sķiet,ka sen nebiju nevienu ta ienīdusi kā tevi.
Uz,mani šķiet,ka vsp šādi naida faktori īpaši nekad nebija iedarbojušies,bet šoreiz es ienīstu tik šausmīgi daudz lietas un notikumus,kas viss kopumā mani vnk beidz nost. Un,arī kā pašalik,viss ir tik šausmīgi apnicis,ka es vnk ienīstu šīs sitācijas. Varbūt būtu vieglāk,ja es ienīstu ko citu,nevis to,ko es ienīstu pašalaik,bet es nespēju. Zinu,ka ar naidu pret lietām,cilvēkiem,notikumiem,ir grūti sadživoti,un tas mani pašu vnk pašlaik beidz nost,bet kkā savādak nesanāk...
Un,tie nakts sapņi,kas liek domāt savādak,kas tik ļoti samaitā manus rītus,kad šķiet,ka atlikušajai dienai esmu izkapusi ar kreiso kāju no gultas,kaut es vnm piedomāju ar kuru kāju izkāpt. Šis naks smaids pārvēšas naidā pret sevi,precīzāk pret saviem sapņiem,pret zemapziņas vēlmēm. Un,man tas riebjas. Vsp,izklausās,ka man riebjas viss,un patiesībā es neslēpšu pašlaik tā arī ir. un man patiesiba ir vng,kas šo ierakstu izlasīs,kas par to,ko padomās,un kas par to kko izsecinās,man ir pilnīgi un galīgi vienalga.
Un,jā,es nolēmu,ka es dzimšanas dienu nesvinēšu. Kāpēc? Bet kāpēc svinēt,ja es zinu,ka viņa nearko neatsķirsies no visām ieprieksējām 19? Ja,es zinu,ka atkla es dzimšanas dienā raudašu,tapēc,ka nebūs ne īsta vieta ne īstie cilvēki. Ka atkla visdrīzak kļūšu par ģimenes klauno radu pasākumā. Un,man vnk to visu negribās...Man gribās īpašu dzimšanas dienu sev. Kapēc,man sagaidīt to,ar cilvekiem,kuru mēdzu saukt tikai par paziņam,kas acī man skatoties smaida,bet aiz mugura saka,ka melo,labi,kā lai es zinu,kur ir taisnība/ kapēc man vajag tādu dzimšanas dienu? Vislabāk,pasēdēt ar mammu un sunīti...viss. Es zinu,kas spētu,mani pierunāt un iepriecināt uz dzimšanas dienas svinēšanu,bet es zinu,ka tas nekad nenotiks. Tā,tam vnk palikt..tApēc...iztikšu bez dzimšanas dienas,kuru vel pirms nedeļas,es tik ļoti gaidīju,kuras dēļ man ir sarkanas kurpītes,kuras deļ man šķita,ka mainīsies pasaule...
Bet,ko nu par to visu.
Šodien,strādājot(cik,labi,ka gd vsmz ir darbs,kas spēj manas domas aizvilkt pavisam cita virzienā,un nedomāt neparko citu),atcerējos vecos gabalus,visus atradu,un tas viss man tā lika aizdomāties.
Otra puse-Lietus nolijis
Greenday-Give me novocaine
Metronoms-Nāk nakts
The all american rejects-The wind blows
Sum41-Pieces
INXS-Afterglow
Otra puse-Ieskaties
Prāta vētra-Tu izvēlējies palikt
Lifehouse-Everything
Ville valo-Cummer vine
Blue october-Hate me
Manic street preachers-Autumn song
Otra puse-Nakts vai rīts
Wyclef jean-911
Prāta vētra-Es gribu
Starsailor-Tell me it's not over
Dons-Kolekcionārs
Ingus ulmanis-Pārsteigums
Otra puse-Rīga
Otra puse-Savādā
Un,arī,šodien apskatos,pavisam sveša cilvēka galeriju,tādas atmiņas uzsitās augšā,lietas un viet,kur būt,pat vik savādi ka tu svešā bilde mazliet rediz sevi,jo atceries,ka tur biji,un atceries,ka tev ir identiska bilde tikai ar tevi pa visu. un kka paliek zēl. kāpēc? nezinu..
Un,vsp,man ir apnikušas sīs galvas sapes,kas turpinās,nu man sķiet,ka jau kādu otro mēnesi,nav dienas,ka nav zāles,sasodīc...šis atkal šak kļūt par pieradumu,bet nejau ta būtu problēma,man sak palikt bail,ka kas cits nepaliek par pieradumu...un lai kā negribētos atzit-man arī ir vng.
Un,man kaitina,tik stulbie vakari.
Un,vsp,tā st. citu,es nežēlojos,man vnk ir tāds periods,ka neko negribās,nekas nepatīk. Es ceru,ka kkas mainīsies,ka kkas notiks,kas man liks smaidīt,kas man liks priecāties. Es patiesībā nevis ceru,bet es ticu,ka būs. Es tikai nezinu kad. Un,man viss ir kārtība,kaut gribētos,lai..
Nē,man tiešām viss ir,ok,es tikšu galā,man šķiet,ka man vajag tikai laiku,lai to visu uztvertu savādak,lai to visu iemācītos ienīst? nezinu,man tā negribās...Bet,tas jau viss sen jau vairs nav manās rokās.
Es ticu liktenim.