Vel vakar mani tik loti sajūsmināja doma par manu dzimšanas dienu,tik ļoti tā bija pirmā no tik senām dzimšanas dienam,kuru es škiet pat gaidīju..6diena svētki ar radiem,un pēc tam kkāds pasakums ar tuvākajiem draugiem(kuri draugi,kuri paziņas,tam nav nozīmes),es tik ļoti par to visu priecajos un gaidiju,man bija plani.
Bet,šodien man negribās vairs neko. un es pat nevaru izskaidrot kāpēc. tapēc,ka man nederēja nevienas kurpes? labi,derēja,bet nu tur ir cits stāsts..tāpēc,ka es nezinu,ko velos saņemt dzimšanas dienā. es zinu,ko es velos. pasauli,visu,visu savu un savādaku.
sodien patiešam neko no visa negribās,un es nemazam necentīšos izsakidrot.
viss,melns,un ēstgribas ari kaut kur nozudusi.
mazie priecini šodien ir neilgi,un lielais prieks kkā nekur nerodas. nu,sasodīc,nekas mani nesajūsmina. nekas no visa. neparko es nepriecājos. un kāpēc? kaut man tik ļoti gribētos smaidīt,un smiadīt no sirds,par lietām,par vārdiem,par visu,bet es nezijnu kā to visu panākt..saka jau ka laiks visu dziedē utt...bet šeit jau neietu runa par laiku,šeit runa iet par mani,un es nevaru apstādināt vai paaārināt laiku..
Un,sajūta.


afterglow.
summer vine.
pārsteigums.
everything.


atgādinājums sev-saņemies,dzivo,smaidi.

daži vārdi neaiziet no atmiņas,jebkuri,tie paliek,tie iespiežās,un visbiežāk jau tie sliktākie. un es nezinu kāpēc,es to visu tā atceros. tā liekuļošana acīs skatoties...kam tas viss ir vajadzīgs?...

un itkā,gribās kaut ko darīt bet es nespeju atrast lietu pie kuras pieķerties un ko iesakt,nu vnk nespēju. manām dienām vairs nav krāsu,tās ir kļuvušas pelēkas. es nedaru to ko velos,es daru,to,kas vnk notiek apkārt. mans ziepjuburbulis ir pārplīsis,jau kādu laiku,un nav neviena visā pasaulē kas gribētu to salīmēt atpakaļ,tā lai viņs mirdz,tā lai plaisas nespiežās rokās.. lauskas mētājas istabas stūrī,un es nespēju uz to skatīties,lai tur paliek,ar visiem salauztajiem sapņiem un domām.


un,nekad neko man par to visu nejautā.