Visi notikumi vakar,šodien un rīt..
Ja būtu tik viegli visu paredzēt,izdomāt un saprast. Tad kad liekas,ka viss ir kcik savās sliedēs un gan jau ar laiku viss būs labak,viss nojūk nobrūk.
Kādam atkal patik pabojāt tev dzivi ar sen aizmirstam lietam,kko pateikt,un vel pietelot,ka nekas lāga jau nav noticis...bet nekad jau neiedomajies,ka otram tas viss neiedomajami sāp. Asaras. Viss. Bet ar laiku emsu iemācījusies kcik tomēr tam nepievērst uzmanību,bet vng kkur iekša jau tas viss paliek.
Un,cik drausmīga ir sjaūta,ka kāds ir darījis pilnīgi visu lia tev sabojātu dzīvi kaut taja pašā laikā tu viņam vnm esi velejis to labāko. Sasodīti smagi to tā apzināties,bet nu tas tā.
Esmu pilnīgi un galīgi brīva,kopš vakardienas. Man vajag laiku sev. Varu darīt ko velos,varu tikties ar ko vēlos,un man nevienam neparko nekas nav jāsaka. Šodien sāku ta domāt,kā bija tad,kad bija tie 15 vai 16 gadi,kad aizbrauc uz pasākumu,viena vakara laid kaut vai ar 2 vai 3jiem čaļiem,u n no rīta tev ir vng,tu vari paskatīties viņiem acī un jūs zinat,ka nekas vairak par so nakti nebkad jums nebūs. un nemaz nevajag. toreiz bija labi. tas likas pareizi. vai es tā darītu tgd? uz so jautājumu es nevaru atrast atbildi. un nemazam nevajag. tas bija toreiz un tā bija pagātne,tgd viss ir savādāks. esmu viena un so laiku izbaudu. tik tiešām izbaudu. neviens man nav jameklē,man nav lieki jāuztraucās,un neviens neuztraucās par mani. laiks priekš sevis. un ta ir vislabāk. kā būs tālāk to ar laiku redzēšu.
esmu jauna. ar to pietiek,lai pagaidam būtu brīva, lai būtu viena. man visa dzīve vel priekšā.
un es lepojos ar sevi. lēniņam, mazlietiņ,man jau klūst daudz labak,ar sīkumiem ir jāsāk,un ir jūtams ka man ir vieglak,kad es spēšu. es zinu.
Ja būtu tik viegli visu paredzēt,izdomāt un saprast. Tad kad liekas,ka viss ir kcik savās sliedēs un gan jau ar laiku viss būs labak,viss nojūk nobrūk.
Kādam atkal patik pabojāt tev dzivi ar sen aizmirstam lietam,kko pateikt,un vel pietelot,ka nekas lāga jau nav noticis...bet nekad jau neiedomajies,ka otram tas viss neiedomajami sāp. Asaras. Viss. Bet ar laiku emsu iemācījusies kcik tomēr tam nepievērst uzmanību,bet vng kkur iekša jau tas viss paliek.
Un,cik drausmīga ir sjaūta,ka kāds ir darījis pilnīgi visu lia tev sabojātu dzīvi kaut taja pašā laikā tu viņam vnm esi velejis to labāko. Sasodīti smagi to tā apzināties,bet nu tas tā.
Esmu pilnīgi un galīgi brīva,kopš vakardienas. Man vajag laiku sev. Varu darīt ko velos,varu tikties ar ko vēlos,un man nevienam neparko nekas nav jāsaka. Šodien sāku ta domāt,kā bija tad,kad bija tie 15 vai 16 gadi,kad aizbrauc uz pasākumu,viena vakara laid kaut vai ar 2 vai 3jiem čaļiem,u n no rīta tev ir vng,tu vari paskatīties viņiem acī un jūs zinat,ka nekas vairak par so nakti nebkad jums nebūs. un nemaz nevajag. toreiz bija labi. tas likas pareizi. vai es tā darītu tgd? uz so jautājumu es nevaru atrast atbildi. un nemazam nevajag. tas bija toreiz un tā bija pagātne,tgd viss ir savādāks. esmu viena un so laiku izbaudu. tik tiešām izbaudu. neviens man nav jameklē,man nav lieki jāuztraucās,un neviens neuztraucās par mani. laiks priekš sevis. un ta ir vislabāk. kā būs tālāk to ar laiku redzēšu.
esmu jauna. ar to pietiek,lai pagaidam būtu brīva, lai būtu viena. man visa dzīve vel priekšā.
un es lepojos ar sevi. lēniņam, mazlietiņ,man jau klūst daudz labak,ar sīkumiem ir jāsāk,un ir jūtams ka man ir vieglak,kad es spēšu. es zinu.