Un,ja rodas lieki jautājumi,tad tu esi tiesīgs griezties ar tiem pie ciiem,man tas neintresē. Jā,patiesi šķiett,ka esmu tipiska lauva. Es domāju tikai par sevi,un tev nav tiesības izteikt spriedumus par to,ko es gribu vai negribu,jo to jau patiesībā zinu tikai es,vai ne tā? Ar aiszlīmētu muti citreiz var pateikt vairāk nekā ar tādu kurai zvaniņš galā piekārts. Neloģiski bet saprotami. Un,ja mēs katrs vienreiz dzīvē sev uzdotu jautājumu kam mēs dzīvojam vai mēs spētu atrast atbildi? Vai mirklis spēj mūs darīt laimīgus? Vai mirklis spēj sabojāt dzīvi? Vai šī sekunžu daļa tik ļoti spēj ietekmēt tālāko notikumu gaitu? Vai mēs kādreiz aidomājamies par dzīves patiesajām un īstajām vērrībām? Vai mēs esam mēs paši bez izlikšanās un liekām maskām uz sejas?