Liekas,ka atklātības/atzīšanās vēstuli es nerakstīšu nevienam,un neveltīšu to nevienam citam kā vienīgi sev. Vai ri jēga apspriezt notiekušo situāciju man ir grūti spriezt,bet zinu,es točna vienu,ka vis smianīsies,uz kuru pusi pagaidam es nezinu,bet cerēsim jau uz to labāko.
Ja,esmu attiekusies rakstīt atzīšanos,tad man sāk pietrūkt citu domu.
BEt vnk par cilvēkiem,par liekuļiem par divkošiem un itkā draudžību uz mūžu nav vērts runāt,jo mēs visi jau tapat zinam,kā tas viss beigsies. Lai arī tu cilvēks būdams pret otru izturies ar vislabāko sirdsapziņu,viņš guļ,viņš nepamana ko tu dari,viņš tā vieta tev pasaka skaistu paldies ar nazi mugurā. Rodas tikai mazliet lieks jautājums-man rīkoties tāpat? Domājams,ka nē,jo visam jau tomēr ir bumeranga efekts un man nav lieki jātērē savs laiks dubultefektam,būs jau labi tāpat.
Un,par mums..Es nezinu. Ir labi tāpat. Es tiešām aprīli jutu ko citu nekā visu iepriekšējo laiku,tikai vnk tas ka šī sitācija sanāca vel sarežģītāka un vel savādāka neka vajdzēja,bet ir jāmācās no savām kļūdām,ir jādzīvo tālāk. Slitkās situācijās tu spēj pamanīt cilvēka rīcību domas,un visu pārējo. Ja,otrs tev netic,nav vērts mocīties,ja otrs tevī neklausās tam vnk nav jēgas. Cik ilgi tas viss tā būtu turpinājies? To nezin neviens no mums un tā arī lai paliek. Mūsu stāsts patiešām šķiet,ka ir beidzies,varbūt kādreiz kad es būšu kļuvusi par labāku cilvēku sev un citiem,kad tev būs savs viedoklis un savs mugurkauls,viss mianīsies...Un neviļus es atceros kādu lietu-es nekad vairs neklausīšos tajos idiots.... Kārtējais solījums bez piepildījuma, bet par to jau vairs nav jārunā...
Es zinu,ka tu noteikti savā ziņā,baidies,jo esmu mājās,esmu šeit,un es zinu,lai kā man tu teikti tevi tomēr māc šaubas,bet nebaidies...Es vairs neko nesolīõšu,es nedalīšu savus solījumus pa labi pa kreisi,bet tev vnk ir man jānotic,un ar to arī pagaidām pietiks,ja tu man noticēsi,un ja tu mani pieturēsi.
Mēs spēsim izmainīõt pasauli,mēs spēsim parādīt pasauli savādākās krāsās...Es zinu.
Un,zilās debesis no rītiem šķitīs skaistākas nekā citu rītu,vakara suale sildīs siltāk,un viss būs mazliet savādāk izkrāsots...
*Man lūdzu spēju paklusēt,tev personīgo viedokli un mugurkaulu.
*Kad,es gribēšu dzirdēt tavu viedokli, es tev, to iedošu.
*Liktenis uz vienas , uz kreisās kājas lēkā.
Ja,esmu attiekusies rakstīt atzīšanos,tad man sāk pietrūkt citu domu.
BEt vnk par cilvēkiem,par liekuļiem par divkošiem un itkā draudžību uz mūžu nav vērts runāt,jo mēs visi jau tapat zinam,kā tas viss beigsies. Lai arī tu cilvēks būdams pret otru izturies ar vislabāko sirdsapziņu,viņš guļ,viņš nepamana ko tu dari,viņš tā vieta tev pasaka skaistu paldies ar nazi mugurā. Rodas tikai mazliet lieks jautājums-man rīkoties tāpat? Domājams,ka nē,jo visam jau tomēr ir bumeranga efekts un man nav lieki jātērē savs laiks dubultefektam,būs jau labi tāpat.
Un,par mums..Es nezinu. Ir labi tāpat. Es tiešām aprīli jutu ko citu nekā visu iepriekšējo laiku,tikai vnk tas ka šī sitācija sanāca vel sarežģītāka un vel savādāka neka vajdzēja,bet ir jāmācās no savām kļūdām,ir jādzīvo tālāk. Slitkās situācijās tu spēj pamanīt cilvēka rīcību domas,un visu pārējo. Ja,otrs tev netic,nav vērts mocīties,ja otrs tevī neklausās tam vnk nav jēgas. Cik ilgi tas viss tā būtu turpinājies? To nezin neviens no mums un tā arī lai paliek. Mūsu stāsts patiešām šķiet,ka ir beidzies,varbūt kādreiz kad es būšu kļuvusi par labāku cilvēku sev un citiem,kad tev būs savs viedoklis un savs mugurkauls,viss mianīsies...Un neviļus es atceros kādu lietu-es nekad vairs neklausīšos tajos idiots.... Kārtējais solījums bez piepildījuma, bet par to jau vairs nav jārunā...
Es zinu,ka tu noteikti savā ziņā,baidies,jo esmu mājās,esmu šeit,un es zinu,lai kā man tu teikti tevi tomēr māc šaubas,bet nebaidies...Es vairs neko nesolīõšu,es nedalīšu savus solījumus pa labi pa kreisi,bet tev vnk ir man jānotic,un ar to arī pagaidām pietiks,ja tu man noticēsi,un ja tu mani pieturēsi.
Mēs spēsim izmainīõt pasauli,mēs spēsim parādīt pasauli savādākās krāsās...Es zinu.
Un,zilās debesis no rītiem šķitīs skaistākas nekā citu rītu,vakara suale sildīs siltāk,un viss būs mazliet savādāk izkrāsots...
*Man lūdzu spēju paklusēt,tev personīgo viedokli un mugurkaulu.
*Kad,es gribēšu dzirdēt tavu viedokli, es tev, to iedošu.
*Liktenis uz vienas , uz kreisās kājas lēkā.