Man ir sūdīgi. Jā,man ir morāli sūdīgi un es fcking ienīstu šo dienu,un vēl vairak rītdienu. Es pat nevaru aprakstīt tās visas sajūtas,kas manī pašlaik mīt. Tam visam nav konkrēta definējuma,bet kopumā es varu pateikt-man ir sūdīgi. Šī sirds izkratīšanas padarīšana laikam,ka nebija labākā doma,bet ko tur vairs,kas bijis bijis. Un,arī man joprojām sāp. Es gribu lai tu esi laimīgs,man vairs nav to jūtu pret tevi,man ir cita dzīve man ir cits cilvēks,kam esmu pieķērusies vairāk nekā pašai sākumā likās,un man gribās lai tu esi laimīgs,un man sāp,ka tu neesi laimīgs,un man vsp kkur pazuda visa doma,jo es aizdomājos. Labi,bet par to visu es vairs negribu runāt,varbūt vēlāk ar asarām acīs kādam visu izstāstīšu,bet ne tgd.
Un,jā piedod,lūdzu,kad es tev nebiju blakus,tad kad biju tev vajadzīga. Es solīju,ka nekas nemainīsies,es solīju,ka vnm būšu ar tevi,bet piedod,ka nesanāca,un es jūtos slikti,jo tu man esi tiiiiik dārga,un mīļa. Es vnm gribu tev palīdzēt,un es gribu,lai arī tu esi laimīga.
Un,runājot par tevi,zini,laikam,ka arī tas šodien sāp,jo es no vislabākās sirdsapziņas tev palīdzu,tevi atbalsu,tev stāstu,kliedzu uz tevi,lamājos utt,jo arī tu man esi dārga,un es gribu lai arī tu esi laimīga,bet tu vnk tā ņem un piepis mani,bez jebkāda konkrēta iemesla,pat lāga nepasakot taisnību. Ja tu vsmz nemelotu,es zinātu,ka arī es tev esmu kaut mazdrusciņ svarīga,un tu vsmz nemelo,un saki man taisnību,bet ta vietā tu samelo kkādus visdebīlākos melus un piekās mani.Tas nav smuki,tiešām. Jo,es uzskatīju,ka arī es esmu tev mīļa.
Un,vakar tu mani šausmīgi sabiedēji,ar to klusuma mirkli..es tiešām sabijos,jo es baidos no tā,ka es pati visu nesasteidzu,ka es pati visu nesajaucu,ka es tevi nenobiedēju,es baidos būt sapināta. Man vnk ir bail,atklāt visas savas jūtas pret tevi,es baidos,kad tu nobīsies,jo es zinu,ka mums abiem nav viegli,ne tev ne man. Bet es redzu,cik ļoti arī tu man esi pieķēries,un es zinu,ka arī es esmu tev tik ļoti pieķērusies.
Un,visu šo laiku tie tauriņi vēdera nebija,tik izteikti kā tgd..Es nezinu kāpēc,bet viss iekšā griežās kā pirmo reiz. Tās sajūtas viss,pieskārieni,un vieglas bailes,par kaut ko nezināmu.Tik forši ir justies pavasarī,uzlikt rozā brilles,un tavā klātbūtnē aizmirst visu citu,atstāt visu rīgā...
tik ļoti...
Un,jā piedod,lūdzu,kad es tev nebiju blakus,tad kad biju tev vajadzīga. Es solīju,ka nekas nemainīsies,es solīju,ka vnm būšu ar tevi,bet piedod,ka nesanāca,un es jūtos slikti,jo tu man esi tiiiiik dārga,un mīļa. Es vnm gribu tev palīdzēt,un es gribu,lai arī tu esi laimīga.
Un,runājot par tevi,zini,laikam,ka arī tas šodien sāp,jo es no vislabākās sirdsapziņas tev palīdzu,tevi atbalsu,tev stāstu,kliedzu uz tevi,lamājos utt,jo arī tu man esi dārga,un es gribu lai arī tu esi laimīga,bet tu vnk tā ņem un piepis mani,bez jebkāda konkrēta iemesla,pat lāga nepasakot taisnību. Ja tu vsmz nemelotu,es zinātu,ka arī es tev esmu kaut mazdrusciņ svarīga,un tu vsmz nemelo,un saki man taisnību,bet ta vietā tu samelo kkādus visdebīlākos melus un piekās mani.Tas nav smuki,tiešām. Jo,es uzskatīju,ka arī es esmu tev mīļa.
Un,vakar tu mani šausmīgi sabiedēji,ar to klusuma mirkli..es tiešām sabijos,jo es baidos no tā,ka es pati visu nesasteidzu,ka es pati visu nesajaucu,ka es tevi nenobiedēju,es baidos būt sapināta. Man vnk ir bail,atklāt visas savas jūtas pret tevi,es baidos,kad tu nobīsies,jo es zinu,ka mums abiem nav viegli,ne tev ne man. Bet es redzu,cik ļoti arī tu man esi pieķēries,un es zinu,ka arī es esmu tev tik ļoti pieķērusies.
Un,visu šo laiku tie tauriņi vēdera nebija,tik izteikti kā tgd..Es nezinu kāpēc,bet viss iekšā griežās kā pirmo reiz. Tās sajūtas viss,pieskārieni,un vieglas bailes,par kaut ko nezināmu.Tik forši ir justies pavasarī,uzlikt rozā brilles,un tavā klātbūtnē aizmirst visu citu,atstāt visu rīgā...
tik ļoti...