13 April 2009 @ 08:22 pm
man pieder debesis,man pieder zeme  
Nu,ko atkal jauns teksts ko tev palasīt? Ok,centīšos bez kļūdām. Labi,es zinu,ka tu jau smaidi,un man būs samēra grūti tgd pateikt,visu,kas ko un kā,jo es zinu,ka tu turpmāk lasīsi visu ko es rakstu un līdzarto tas manu uzdevumu padara mazliet grūtāku.
Vsp,man viendien ienāca prātā doma,kāpēc,es atkal šeit kaut ko rakstu? Vai tapēc,ka man kādam nebūtu ko teikt? Šaubos,esmu taču tik ilgi neko nerakstījusi,un arī taja pašā laikā man bija vng ,ka nevienam neko nevajdzēja teikt. Vsp baigi daudz domas riņķo pa galvu. Kad ar Spaiku biju ārā,tā piepildīti brīva sajūta? Kas tas? Tas,kad tev pieder,zeme,tev pieder debesis bet tajā pasā laikā kaut kas mazlietiņ trūkst līdz pilnai laimei. Un,manu domu tgd laikma,ka mazliet izsitīs skype sarunas,bet es centīšos turēties lai nepazaudētu galveno uzdevumu-rakstīt šeit.
Un,vsp man ir nācies pa šīm dienam tik daudzko pārdomāt. Lai kā arī negribētos daļu nakas salīdzināt ar pagātni,un vsivairak kas man neptīk,būs šī rutīna,jo savā veida viss jau +/- liekas pierasts un īsts. Labi,bet tomēr viss ir tik jauns un nezināms,bet tas viss kaut kā nepārsteidz,kā jau teicu,kaut kāda daļa trūkst un ja es vel zinātu kāda daļa trūkst tas vsnk būtu ideali.
Ja,kāds man tgd pajautātu vai esmu laimīga,šķiet,ka es atbildētu jā. un Laimei nav vajdžigs izskaidrojums un pasakdirojumi ja ta vnk notiekt,vai tad ne tā?
Un,vsp runājot par to pagātni...Mjām,divas tik krasi atskīrīgas lietas,ko viens saproti,tikai tad kad ir zaudējis bet otram tas viss ir jau skaidrs pašā sākumā..Par to nerunāšanu,nu jā,gan jau mēs tiksim galā,vnk lieta tāda,kad ar sienu tika runāts vairak kā divus gadu un nepiekāda laba rezultāta ka var manīt tas nebija novedis,bet šoreiz griba slai ir citādāk. Protams,nav jau tiešigi no mana spuses prasīt lai tgd būtu vārdu un teikumu plūdi tā ka muti pat ar līmlenti neaizlīmēsi,bet kaut kādu atsaucibu gan gribētos sagaidīt,jo runāt vienai nezinot viedokli,nezinot sajūtas un izjūtas ir grūti.
Zinu,ka ar mani nav viegli,un nekad arī nebūs,es neazam patiesībā negribu,lai ar mani ir viegli,es negribu būt atvērta gramata katram,es gribu,lai vnk ir kas vairak par to parasto līmeni,lai ir vnk...
Un,nekad jau nav gribejies tevi par kaut ko aizvainot vai tā...par to,ka tu vakar biji dzēris un sanāca tev tās sentimentālās jūtas,bet es to nepamanīju...Piedod,esmu bijusi tāda vnm,jo man aptīk parunāties ar citiem cilvekiem,man aptīk dzirdēt citu viedokli,un šeit laikam,ka bija vainojams mans pieradums,pie tā,ka man nekad lāga netiek pievērsta tik dauz uzmanība,un pašai ir jamaklē kāds sarunu biedrs ar ko pavadīt laiku,un tad vnk tā sanāca...Pie daudzām sitācijām būs vainīgs mans pieradusm un mana pagātne un man vnk no ta ir jātiek, vaļā,jo sākas jauna dzīve,un jebkura laikā esmu tiesīga izvēlēties savu pagātni un mainīt savu nākotni,bet dažreiz šķiet,ja tas tikai būtu tik sasodīti viegli cik izklausās.

Un,jā es laikam,ka te vel varētu burtot un burtot,bet es atgrieztos pie pašas sākotnējās domas,un pie tā ari paliksim,ka dotajam brīdi pietiek jauans informācijas citai apstrādei.
Rīt gaidam jaunu ierakstu un ajunas domas,jo kopš laika,kad esam kopā šī ir viena no pirmajām naktīm,kad esam atsevišķi,kgn tu jau vnm aizmiedz apr mani ātrāk ;)